Zelta rudens ienācis ir klusi
Krāšņo kļavu lapu čabatās,
Zīles ozols kuro stundu skaita mulsi
Savu zaru nebeidzamās kabatās.

Kastaņkoks tas savus bērnus ežus,
Pa visām malām izmētā,
Kuplo lazdu sīkos riekstus
Jautrās vāverītes kopā vāc.

Meža ceļus domīgs staigā sēņu vācējs,
Nebeidzamas takas smagi brien,
Milzums beku garā rindā stājas,
Tikko lielā grozā visas lien.

Saule savus starus paslēpusi,
Putnu dziesmas rimties sāk,
Vasariņa siltā aizgājusi,
Aukstiem lietiem klāties
Rudens nāk...