Labvakar!
Šovakar pamācīju vienu jauku puisīti, ar kuru iesākām darboties jau augustā.
Un tad, kad puikiņš, esot tētim aiz muguras, ienāca pie manis ar palielu rozīšu pušķi (gribu nosaukt krāsu, bet nezinu, kā īsti.. tumši rozā?, laikam tā..) un tētis pasniedza gardu kūciņu kastītē.. tad, jā, pat apmulsu.. tas - manas profesijas pagājušajos svētkos..
Laiks tāds šobrīd, kad tā puķīte (un - nav svarīgi! - viena vai daudzākas) kļūst aizvien retāks iepriecinājums.
Ko vēlējos ar to pateikt? Ka nevajag jau tur nez ko, man pat galīgi nepatiktos kkādas īpašas dāvanas saņemt (kaut labi zinu, ka ir skolas, kur tā bezmaz norma), bet tas - kaut maza puķīte vai vismazākā šokolādīte, vai bērna uzzīmēta kartīte, sajūtot, ka tiec tomēr novērtēta, tas reizēm nozīmē vairāk kā daudz. Lai spētu ar smaidu un labvēlību tālāk, neskatoties uz visvisādiem absurdiem..
Nav jau runa tikai par manu profesiju, es runāju par to, kā vispār tas notiekas. Man pašai, ja sajūtu ko jauku attieksmē pret sevi (nav svarīgi - pie zobārsta vai kur), prasās to mīļpuķīti vai svecīti aiznest, lai cik nevērtīga tā naudas izteiksmē. Jā, tas ir tāds - silts un patiess novērtējums, tam, ko dari tu, vai tam, ko dara kāds cits..
Ключевые слова: mīļumu saņemot un dodot0
Rihards B. 9 октября 19:45Nē, kopš neeju nekur ārā, bet visur rēgojās aferisti..
Ingrida X. 9 октября 19:44Rihard, lai cik man jautri, Tevi uzklausot, bet - nu beidz te dzejot visādas basņas!!
Ingrida X. 9 октября 19:43... āpā... tad Tev īpaši kolektīvi gadījušies!!! :D :D :D sasmējināji mani gan! Trakākais mačo Tu, ja? Ka visi krīt uz Tevi??! :D :D :D
Rihards B. 9 октября 19:37Nesaprati... man, tāpēc nepatīk kolektīvi, jo pēc tās traumas man vienmēr liksies, ka visi kolektīvā grib ar mani pārgulēt, neatkarīgi, vīrietis vai sieviete..
Ingrida X. 9 октября 19:32Skic! Prom ar šīm jēlībām! Dalies citur, kur uzklausīts (varbūt!) tiksi!
Ingrida X. 9 октября 19:31.. ak vai! Atkal Tu nonāc pie tā paša - ka visa jēga tajā, kurš ar kuru pārguļ.. Pē!! 3x pē!!! Gribējās saklausīt Tevī cilvēku, nesanāca gan....
Rihards B. 9 октября 19:16Galvenais, lai negadās tāds kolektīvs, kur katrs pārliecināts, ka katram vienam ar otru ir jāpārguļ, neatkarīgi no dzimuma..
Ingrida X. 9 октября 19:11Var patikt vai nepatikt, bet, lai strādātu kolektīvā, viens otrs krupis jānorij un viss.. Bez tam, Rihard, arī tas kolektīvs reizēm vnk aprod, ka kāds reizēm nesoļo gluži kopsolī.. (sīkāk te neko neklāstīšu, to zina mani bērni un sarakstes draugi, kuriem atklājos vairāk)..
Rihards B. 9 октября 18:04tāpēc man ir problēma, jo nemāku sastrādāties ar cilvēkiem... man pat nepatīk.
Dagija D. 9 октября 17:49ne visiem un ne ar katru- protams..
bet, ja strādā ar cilvēkiem, tad JĀPROT sastrādāties, vismaz pieklājības robežās
Un ja kāds dāvina citam ziedus, ne vienmēr jautā, kas otram patīk
Rihards B. 9 октября 17:45Ne visiem rozes tīk, ne visiem patīk pilsētā dzīvot, ne katrs atrod kopēju valodu ar katru..
Dagija D. 9 октября 15:34Es esmu par to, ka katrā cilvēkā ir kaut kas labs, vērtīgs.
Tik jautājums, cik daudz no tā viņš grib parādīt citiem.
Un katrai skaistajai rozei ir ērkšķi ..
Jautājums, vai Tu proti to rozīti pareizi paņemt, lai nesadurtu sevi.
Ingrida X. 9 октября 13:03 Pārskrēju ar acīm (man darbā maza pīppauzīte) Jūsu saziņai, un forši, ka Dagija varēja izdarīt šādu secinājumu:
"Rihard, re sagaidīju to brīnumu - Tu reizēm vari būt tīri jauki mīļš :)"
Tur jau tā sāls, ka neviens neesam ne balts, ne pūkains, katram savas utis, tā teikt Jautājums tikai: Ko ar tām sadarām.. .. vai pukstam un stenam vienā gabalā, vai spējam reizēm arī iesmiet par sevi.. nu tā kkā..
Labiņi
Ingrida X. 9 октября 12:55Nu re, Dagij (vakar 22:07), Tu arī, kā izrādās, dušu cilvēks
Rihards B. 9 октября 11:28Nu nātres, cik zinu ēdamas ir tikai - kamēr tās ir jaunas... nu jā, nav brīnums, ka velk uz visu sarkano, tāpēc arī gribas griezt vēnas un dzert asinis, jo asinīs laikam arī ir dzelzs, bet no tā visa uzskaitītā vislabākais, garšīgākais ir jērs..
Man te tirgo šķiet visgardākos čeburekus ar jēra gaļu, bet pati gaļa nav no lētākajām. Cik atceros 18 eiro/kg, un tas bija tad, kad vēl gaļas paviljons bija savā vietā, tā ka tagad varbūt pat vēl vairāk maksā, bet ko tur, jērs, ja varu atļauties tik plikus rīsus, griķus vai kartupeļus..
Dagija D. 9 октября 09:44es nedzeru gan.
Bet dabīgo dzelzi :
Dzīvnieku izcelsmes produkti ( uzsūcas labāk – ap 15–35%)
• Sarkanā gaļa (liellops, jērs)
• Aknas un citi subprodukti (īpaši bagātīgs dzelzs avots)
• Zivis un jūras veltes
• Olas
Augu izcelsmes produkti (nehēma dzelzs, uzsūcas lēnāk – ap 2–20%)
• Pākšaugi (lēcas, pupiņas, turku zirņi)
• Sēklas un rieksti (ķirbju sēklas, sezams, mandeles)
• Pilngraudi un pseidograudi (griķi, amarants, kvinoja)
• Tumši zaļie lapu dārzeņi (spināti, mangolds)
• Žāvēti augļi (ietītas plūmes, aprikozes, rozīnes)
• Svaigā spirulīna (mikroaļģes ar augstu biopieejamību)
• Dabīgie dzērieni (biešu sula, plūmju sula)
Nātrēs ir dzelzs, un pat salīdzinoši daudz! Svaigas nātres (ēdienā): Svaigās nātru lapās (piemēram, nātru zupā vai tvaicētās lapās) dzelzs daudzums ir pat augstāks nekā spinātos – aptuveni 4,4 līdz 7,8 mg dzelzs uz 100 gramiem. T
Rihards B. 9 октября 01:00Zini cik viņi maksā? Turklāt man jau tā aknas buksē, kur nu vēl tukšā dušā dzert, tāpat nav garantijas, ka visu uzreiz izdzeršu, jo tā ir bijis pēc kā skaloja kuņģi. Par dzelzi... kaut kur izlasīju vai, iespējams vakardien kaut kādā raidījumā dzirdēju, - varbūt pat tai pašā bez tabu..
Man arī baigi auksti+vēl aizdambējies tualetes pods. Tik nesaki, ka arī dzer antidepresantus..
Dagija D. 9 октября 00:33kā vienmēr proti iežēlināt. Bet nevienā teikumā neizskan tas, ko TU esi darījis, lai tā nebūtu. Tev ir iedoti Antidepresanti, tad arī jādzer! Tev tak dzīvoklī ir vanna. Es mazgājies! Kā uzzināji, ka trūkst dzelzs? Nu tad nopērc un dzer.. ne tikai gaudies..
Bet romantiski izklausās - ēstu gaļu un skatītos uz rozēm :)
Es arī šobrīd salstu, tāpēc piecēlos, izdzēru zāles, līdz rītam jābūt normā..
Paldies par velējumu (ja tas ir man) un nesauc, lūdzu, mani par Dadu.
Ja kas - Tu līdz stacijai vari aizvilkties?
Rihards B. 8 октября 23:36Saldus sapņus! Reizēm gribas pakutināt nervus un saprast vai uztaustīt, pārbaudīt vai vispār vēl kaut kādas emocijas palikušas, savādāk plikas šausmenes vairs arī nav tas, jo visur jau tie sižeti ir tik līdzīgi, bet patiesi stāsti iz dzīves tas jau ir kas cits.
Labprāt tagad ieietu karstā putu vai minerāļu vannā... tik sen nav būts...
Izrādās tā nav depresija dēļ kuras neko negribas darīt un jūtos visu laiku noguris, bet vaina izrādās dzelzs deficītā, kurai simptomi līdzīgi kā depresijai, kaut gan, ja man nebūtu depresijas diezin vai neirologs man izrakstītu antidepresantus, kurus tā arī neesmu sācis pat lietot... bet protams vislabāk būtu gaļas gabals ar rozēm kopā, tad ēdot varētu skatīties uz tām, bet smadzenes jau man šķiet sen atrofējušās, apkaļķojušās, tāpēc pa tām nekas vairs nesit, tāpēc domāju, ka varētu mierīgi iet karot, ja nebūtu tik švaka mana fiziskā sagatavotība, bet ko var gribēt, ja pa trim dienām jāpārtiek tik no vienas rīsu paciņas.. nerunājot jau par to, ka mamma sapņos man ved visu laiku kaut kur paēst pēc kā pamodies arī nejūtu vairs izsalkumu, bet gulēt gan pēdējā laikā gandrīz visu laiku gribas, kā arī kopš pagājušā mēneša intensīvi salstu nost pat pie aizvērtiem logiem..
Tad, lai jauka, mierīga un burvīga naksniņa bez murgiem un vēl brīnišķīgāks rīts!
Starp citu nepajautāju vai patik, ka saucu par Dadu???
Dagija D. 8 октября 22:54Rihard, re sagaidīju to brīnumu - Tu reizēm vari būt tīri jauki mīļš :)
Tev jau arī jānomazgājas, un jāiet čučēt.. rīt - kā nekā, darba diena, vai ne..
paldies par rūpēm, es jau taisos..
neesi vēl galīgi pārvērties monstrā...
bet es neiesaku skatīties tik daudz šausmīgu izvirtīgu lietu, tas sit pa smadzenēm.
jauku vakaru palicējiem!