.... savas grāmatiņas pārcilājot
20 августа 20:49
Jau pasen vairs nelasu dzeju. Kāpēc? - nemaz īsti nemāku teikt. Tas, kas pateikts dzejā, un vēl vairāk tas, kas uztverams aiz tieši nepateiktā.. tas brīžam ir pārāk .. nu pārāk dvēseli kutinoši (nemācēju rast citu apzīmējumu). Kad biju jauniņa, lasīju daudz, atsevišķus Ziedoņa dzejoļus vai epifānijas joprojām varu runāt no galvas, nav atmiņas failos dzēsušies .. arī pati kko, savā nodabā rakstīju - dzejoļus, īsstāstus.. Tad .. pārtraucu ko tādu.. Un arī te nav atbildes "kāpēc"?
Šķiet, reālā dzīve nolika pie vietas, kkā tā.. Viss saveidojās tā, kā nu saveidojās :)
Bet vakar, šodien, kārtojot grāmatu plauktu, izcilājot kādreiz tik vērtās grāmatiņas no kastēm.. uzvējoja sentiments + plusā man skan Dagijas ievietotā Lipiņas mūzika..
Es nebiju tāds bērniņš
ar debesu rasu.
Es atnācu uguntiņu
ar kājiņu basu.
Oki, mani tikko meitiņa (viņa labāk, kā jebkurš, pazīst mani) sabāra, kad pastāstīju telefonā, ko daros: "Tev tikai nostaļģiju vēl meklēt! Prom ar to!"..
Tā kā - savs laiciņš paskumdināties, savs - saskatīt ko jautru, iesmejamu :)
Ключевые слова: ar uguntiņu2
Комментарии (29)
- Сортировать:
- новые в начале
- новые в конце
Dagija D. 21 августа 22:35Ticu. Aizkraukle arī ir Panna un Pasēdnīca. Pusporcijas IR lielas.
Ingrida X. 21 августа 21:56Dagij, mēs ņēmām pusporcijas, goda v.!, un abas secinājām, ka pietiktu ar 1/3 porcijas.. bet - tādas, rau!, nepiedāvā.. Nevaru teikt, ka galīgi knābāju, man patīk garšīgi paēst, jo īpaši, ja kas pikants (uz saldumiem gan neesmu nemaz), bet tās pusporcijas tik lielas.. Arī manas pilsētiņas TOPa kafetērijā, kad uzsaucu sev pusdienas (kaut trešdien, kad saņēmu mašīnīti tik spoži melnu), tās pusporcijas ir tik lielas!!, ka.. maz neliekas.. un maksā tikai nepilnas 5 naudiņas.. nu tā kkā..
Dagija D. 21 августа 21:23Nu un ko kārdini?? un pie tam vēl vakarā???
Es gan tik lielu porciju nespēju apēst. Bet salātiņi ļoti ņammīgi izskatās. :)
Ingrida X. 21 августа 20:08
.. ņamm, ņamm - mūsu karbonādītes Lai visiem labs vakariņš un - kas garšīgs, ko apēst!
Ingrida X. 21 августа 20:06Ansīti, piekrītu meitiņai, piekrītu Tev! Bet - arī Dagijai piekrītu: no visa pa druskai
Šodien, padarījusi darbiņu, satikos Straupē ar māsu (visu vasaru nebijām tikušās), tas mums abām pusceļš, viņai no savas pilsētas, man - savas. Jauki pavadījām pēcpusdienu, apstāstot, kas katrai jauns un tml. - vispirms Straupes estrādītē, tad - garšīgi uzņammājot "Bērzos" Plācī.
Un, ziniet, kas interesanti? - kamēr bijām tai estrādītē, spīdēja saulīte.. maigs vējiņš - vnk super sajušanās! Tad, kad noriktējāmies pie savām karbonādēm, sāka līt tā, ka maz neliekas!! .. biju pat spiesta pārcelt vakara darbiņu drusku vēlāk, jo.. pa tāādu lietu pat līdz auto neaiziet, kur nu vēl laikā pārrasties ..
No visa pa druskai, neieslīgstot ne dziļā nostaļģijā, ne pārlieku darbos, kuriem tāpat nekad nebūs gala.. bet! - pasmieties par sevi vai vnk pajautroties - tā gan nekad nav par daudz
Dagija D. 21 августа 13:10No visa pa druskai tomēr vajag. Bez skumjām prieku neizpratīsi.
Ansītis S. 21 августа 01:22Piekritīšu meitiņai
Ingrida X. 20 августа 21:32.. lai dotos atpakaļ tur, pie Mazā Lāča ezera, pirms pazaudējās pienākumos, "īstajā", reālajā dzīvē, "pareizajos" uzstādījumos.. Romantika?, protams! Bet gribas taču reizēm pasapņot acīm vaļā, ne tikai sapņos, kuri reizēm uzrodas nez no kurienes, galīgi spocīgi jocīgi miegā..
Ingrida X. 20 августа 20:55Grāmatiņa, kuru arī zinu bezmaz no galvas, jo esmu pārlasījusi reizes n-tās, ir šī:
Tajā, līdzīgi man šajās dienās, Megija, pārcilājot bēniņos savus vecos studiju laiku darbus, atgriežas pie sava agrākās "es"..
- ← Предыдущая
- 1
- 2
- Следующая →