Visā.
Visvairāk tad, kad esmu, šķietami, visnebrīvākā. Kad pienākumi savažo. Nē, ne ar dežūrsmaidu vai tml, ne ar sevis pašas apmānīšanu, bet tā, līdz serdei- brīva. Lai kas arī jādara, lai ko arī daru, palikt vienmēr sevī- brīvai.
Tas nenozīmē atmest visam ar roku; tas nenozīmē bradāt citus, nē, tas, kā to saprotu es, nozīmē saglabāt savu iekšējo telpu nesadalītu, saglabāt sev- sevi. Un tāda- iekšēji nesaplosīta, brīva, es būšu daudz vērtāka arī tiem, kas nozīmīgi man. Jā, tā es to jūtu.
Ir lietas, ko saprotam sen sen, bet- ieelpojam tā, pavisam dziļi, kādā konkr.brīdī. Varu pateikt to dienu, to stundu, kad tas notika, bet- kāda tam nozīme, un kam to vajag?! Ne jau par to es rakstu.
Būt brīvai- ar to nesaprotu abstrahēšanos no visiem un visa. Iespējams- gluži pretēji.
Tas nav arī neiemīlēties, nepavisam!! Bet- ja pratīšu būt brīva, tad pratīšu to darīt viegli, neieciklējoties un neko negaidot; ejot savās gaitās, pieņemt otra cilvēka brīvību. Man šķiet, tas ir bezgala būtiski. Nesavažoties pašai, nesavažot citus, pat domās- nē.
Iespējams- nepratu rast īstos vārdus, lai tiktu saprasta.
Nekas.
Man prieks, ka esmu sapratusi kko ļoti būtisku- sev.
Man prieks, ka man priekšā jauns ceļš, kuru ļoti vēlos saukt par savu.
Ключевые слова: .... ceļš0
Удалённый пользователь
29 марта 2016 06:05Nejau visi cilvēki ir maitas,ir arī ļoti labi cilvēki ,patiesi,gudri.....ar kuriem interesanti aprunāties,neticu ka nemīli savus bērniņus,kaut slepeni pārbaudīji viņu DNK.... ,pārliecinājies ka viņi ir Tavējie.....un var būt savu Esmeraldu iemīlēji vēl vairāk....
Удалённый пользователь
28 марта 2016 22:54es dzivniekus milu..a kas...cilvekus ciest nevaru
Удалённый пользователь
28 марта 2016 22:51Kas par naidu pret līdzcilvēkiem Robčik,vai tik Esmeralda nav atradusi Tavu slēptuvi pagrabiņā,,,
Удалённый пользователь
28 марта 2016 22:47ja tu doma ka anda ...annite...ir palikusi savadaka...tu kludies...drukat vina ir sakusi savadak...un tikai....un vaska plehovs pa telefonu runa cilveku valoda...bez cip atlaujas
Удалённый пользователь
28 марта 2016 22:44tu kads esi tads ari nospragsi...ingrida kada ir tada ari nomirs
Удалённый пользователь
28 марта 2016 22:421.vismaz
Удалённый пользователь
28 марта 2016 22:42tev ir piemers kads..kas izmainijas...nodzeras kads coms
Удалённый пользователь
28 марта 2016 22:39Mainās Robčik arī cilvēki,ne tikai laika apstākļi...
Удалённый пользователь
28 марта 2016 22:29...cilveki nemainas..mainas laika apstakli...
Удалённый пользователь
28 марта 2016 21:15Ja būsi patiesa,godīga pret sevi un citiem,viņi agri vai vēlu to sapratīs....Ingrīdiņ,zinu tas ir grūts ceļš būt patiesai un godīgai,bet sirdsapziņa būs tīra un tā Tevi nemocīs...
Ingrida X. 28 марта 2016 20:01Paldies!!
Pirms eju darīt tālāk, kas darāms, un nejūtot to kā slogu, patiešām!!, Tev- magnolijas, kas aizvakar no rīta vēl bija pumpuros, bet tad, kad nobraucu tur garām ar riteni vakarpusē- jau pilnos ziedos!! :).. skaisti!! :).. un tad, Laima, kad aprunājos ar tās mājas saimnieku, kurš, redzot, ka esmu piestājusi, iznāca laukā, un tad, kad braucu tālāk, un tad, kad man sejā bija tas siltais vējš, un milzīgs prieks, ka sajūtos tik brīva un nesaistīta... tad līdz pašiem dziļumiem trāpīja tas, ko centos ielikt vārdos šai ierakstā..
Удалённый пользователь
28 марта 2016 19:45Ļoti labi sapratu, par ko runā..izjūtas man tik pazīstamas