Es esmu kā Sātans ar melnu, tumšu sirdi
Kā tu vari teikt, lai es kādu mīlu
Es ar siksnu seju sašķaidu dzīvei
Kājās sadzītas naglas un stīvas
Es iemīlu tumsu un to visu izjūtu
Mani dēmoni putekļus acīs sapūš
Es ar zemi un elli lēnām saplūstu
Lucifers grib, lai es salūstu
Citiem tā dzīve kā ēkas sabrūk
Tās problēmas un naktis silda
Galvā balsis, kas cenšas trāpīt
Vari censties pierādīt, ka ienīsti
Jā es ienīstu es nogalinu katru viņu.. 
Ключевые слова: dzeja18355, tumsa elle0
Raa A. 11 марта 2016 00:41Tu dauni lasies prom.
Jurijs Ķ. 8 марта 2016 14:38Oj... paldies, ka tu piedāvā man savas plaukstas diņķa pulēšanai. Pulē vien pats savējo
Raa A. 8 марта 2016 14:33Es tev jebalu papulēt ar kulakiem varētu Jurij.
Vasilijs P. 7 марта 2016 12:02Musu Meitenes pat plikiem dupsīšiem Mūsu Zinātni ir sargājušas
Jurijs Ķ. 7 марта 2016 08:37Papulē raķetēnu plaukstā....
Raa A. 7 марта 2016 03:25Kāds vēl Allahs:D Sūds kaut kāds tas Allahs:D
                      Удалённый пользователь
                     6 марта 2016 18:37atstāj Tiesu Dieva ziņā...viņš pats katru svērs un mērīs-pēc savas sirds patikas!
                      Удалённый пользователь
                     6 марта 2016 16:48Ceru,tas nav Allāhs, kas čukst Tev ausī murgainas idejas