Nu vot. Es jau nevaru vazāties laukā tāpat vien. Ja iet pa ceļiem tāliem, tad- ar noteiktu mērķi. Un tad nu es iedomājos, ka varbūt- kas viņu zin??- aizkļūstu šovakar līdz Kuku.. Nu plaši tie lauki Viņam, varen plaši!!!
Un- iedomājieties!- Mēnestiņš visu laiku klusē- pašam varen smuks dīķis ira!!  
Bet ne jau to man gribējās atrast!!! To namiņu meklēju, iekš kura- Viņš... Pie viena midzeņa gan nonācu, bet- tas jau vairāk tā kā Lutauša mājoklis, vsm man šķiet..  
Tad- vienas durtiņas atradu, klauvēju, klauvēju- neielaida...  
... nekas. Virziens vismaz tagad zināms. Un citugad.... Šitā- pie kāda Cilvēciņa forša- ciemos brauksim- rindiņā vien..  
............................................................
   Manas šīvakara pastaigas un- līdz ar to- arī šīs pasaciņas- BEIGAS  
Ключевые слова: par jaukiem ļaužiem0
Valija Y. 10 июля 2014 22:11Kādreiz brālēnam palidzēju betonet tādu pagrabu---antonovka līdz Jaunajam gadam smaržoja tur ---galva reiba...!!!
savsem k. 10 июля 2014 22:10Tur labāk iekšā nelaist - viņas ved uz Aīda valstību
Ingrida X. 10 июля 2014 22:10Tagad pa nopietno bišku.
Tu tikai nesadusmojies, lūdzu, Kuku, ka es te ta visu personificēju!!! Man vnk, kad šovakar tā laicīgāk tiku brīvsolī, visi tie lauki un tā /nogāju ap km 10 apmēram/ asociējās ar Tevi mazliet... nu vot  
Ingrida X. 10 июля 2014 22:08aha- man arī ieinteresēja: vīna pagrabiņš, vai
Ingrida X. 10 июля 2014 22:07... ai, nu piedod, lūdzu!!! Es jau īsti nesapratu, kas tur un- kā...
Valija Y. 10 июля 2014 22:07Ko dari aiz tām durtiņām...???
savsem k. 10 июля 2014 22:05Manas slepenās durtiņas durtiņas nobildēji