It bieži mēs redzam divus ceļus -
         Tuvu viens otram blakus ejošus :
              Reizēm klunkurējošus ,
                Reizēm uz horizontu traucošus ,
                    Reizēm līču loču maldošus ,
                       Reizēm atpakaļ ejošus ,,,,,
                         Reizēm smiltīs un oļos čirkstošus ,
                             Reizēm asfalta tvaikos tvīkstošus ,
                                Reizēm rasas pilienos dzirkstošus .....
                                    Divi ceļi ,
                                        Viens otram tuvu ejoši -
                                               Kurp  tie aizved ?!
P. S : Domāju , ka ceļi vienmēr iet savu (! ) ceļu , pat ja tie krustojas .
    
 29.05.''14
    / S. Grasmane /                    
                   
Ключевые слова: Ceļi0
Skaidrīte G. 30 мая 2014 07:38Jā, šī tēma ir tik veca , cik pasaule ! Katram tā ir citādāk izvērsta ! Jaunībā viss šķiet vienkāršāk un vieglāk , ar gadiem - smagāk un sarežģītāk . Tā arī tam jābūt , jo dzīve ir kā svaru kausi , kurā līdzsvars iestājas tikai dzīves vidū .
Ingrida X. 30 мая 2014 07:32Reizēm, un- it bieži, tā arī blakus paliek, ne reizi "nesakrustojoties", kaut- iespēja tad tika dota.. Bailes, it bieži- visvienkāršākās bailes!- ļaut tuvāk, kā drīkst. Un tieši- manas paaudzes vīriešiem. Skumji, bet fakts. Un tad- mūsu ceļi sakrustojas ar ne gluži sava jaunuma cilvēkiem, jo viņi- arī baidoties reizēm- tomēr riskē; gluži tāpat, kā baidoties- riskējam mēs. Zaudējot? Nē. Ko tad vari zaudēt?? Zaudējums ir ta totālā nesaņemšanās lauzt savas jau tik aprastās vienpatības ērtības, un- ļauties acīm, aizsietām, varbūt.. 
Labrīt!  
savsem k. 29 мая 2014 22:02Nu ...visbiežāk viņi aizved uz priekšu un atved atpakaļ
Aleksandrs V. 29 мая 2014 09:13Saprotošiem,visi ceļi brīvi visos virzienos un mērķi - sasniedzami....
Sandris X. 29 мая 2014 09:02Ar īsto dzīvesdraudzeni ceļi uz sapņu piepildījumu ved