... viņš , viņa un ...plukš !
20 февраля 2014 12:54
Viņš ieraudzīja Viņas glezno profilu caur piebraukušā autobusa logu. Iekāpis pārpildītajā busā , vīrietis mērķtiecīgi virzījās turp , kur ik pa brīdim pavīdēja Viņas matu pīne , pakausītis ..., kurš Viņā modināja - neizsakāma maiguma viļņus ! Vīrieša acis alkatīgi tvēra slaidā kakliņa , maigo pleciņu pavīdējušos fragmentus , laužoties cauri pasažieru burzmai -> kādu pagrūžot -> kādam atvainojoties -> tuvāk ->> arvien tuvāk ----Viņai !!
Kā uzbudināts ērzelis Viņš ievilka nāsīs gaisu , sajūtot tieši Viņas - uzbudinošo smaržu ! Vīrieša rokas drebēja , pieskārienu priekšnojautā - smalkajam viduklītim , tvirtā augumiņa kairinošajiem izcilnīšiem ...Smagi elpodams , Viņš tuvojās savam Eņģelim - kaut tikai pastāvēt blakus sēdeklim , reibstot no Viņas smaržas... , kaut uz mirkli būt Viņas Bruņiniekam - aizsargāt , apskaut un - kas zin ............!
Sadzirdējusi Viņa smago elpu , Viņa pavērsa pret Viņu savu sejiņu .Ak Dievs ! šīs zaļās acis - maigajā sejas ovālā , mazliet uzrautais deguntiņš ..., ķiršogu lūpiņas , kuras pavērās , sakot :
- Vectētiņ , sēdieties lūdzu ! Jums slikti ?
Viņam sagrīļojās kājas ...Plukš ! večuks neveikli atkrita sēdeklī .Sapnis bija izsapņots .
Комментарии (54)
- Сортировать:
- новые в начале
- новые в конце
Guna a. 20 февраля 2014 22:18Leonora , re , kā ! Daži labprāt atsaucas uz vectētiņa vārdu ...
savsem k. 20 февраля 2014 22:02Nē , vecmāmiņ - sēdiet vien pati ..
Ina E. 20 февраля 2014 20:36Labais gabaliņš ! Večuks viagru bija salietojies laikam ..
Nauris N. 20 февраля 2014 17:04Bēdīga story ..
Удалённый пользователь
20 февраля 2014 16:01ak, mana mila Guninja....
Leonora t. 20 февраля 2014 14:50Nu viss burvīgi...tikai plukš...visu izdzēsa!
Nesen bija situācija,kur veikalā pie kases vīrietis nepaņēma sīknaudu...tad kasiere vairākās reizes sauca viņam....vīrietis,vīrietis,tas nedzirdēja,bet ,kad pasauae vectētiņ,tas uzreiz pagriezās un gāja pie kasieres.Gadās arī tā!
Guna a. 20 февраля 2014 13:45Man tas plukš ! atsauc atmiņā zoba raušanas epizodi kalponei - no ,,Emīla nedarbiem ,,
Guna a. 20 февраля 2014 13:44Nu ..., plukš ir plukš , Max... Ieplukšķēja sēdeklī - večuks !
max m. 20 февраля 2014 13:40Un ko tas pluksh izsaka?
Guna a. 20 февраля 2014 13:39Max , Tu ko ..., tas pliukš ! - pēc pļaukas -> izklausās !
Guna a. 20 февраля 2014 13:38No silta smaida pat nosirmojušie apsnigušie - uzzied ..., ja kas !
Ingrida X. 20 февраля 2014 13:37........piekrītu pilnībā, Aleksandr! Maigs skats, smaids, sirsnīgs vārds.....- tās ir vērtības nepārvērtējamas!
max m. 20 февраля 2014 13:36To pluksh labàk bûtu nosaukt par pliuksh!
Aleksandrs V. 20 февраля 2014 13:36Guna,pārsvarā,no skata sākas diskusija - harmonizācija.
Ingrida X. 20 февраля 2014 13:35Es nekad, dodot vietu gados vecākam cilvēkam, neteiktu: "Sēdieties, vecmāmiņ!" utml.; jā, man gan šķiet, ka vairāk cieņas ir žestā, nenorādot uz vecumu :)
Aleksandrs V. 20 февраля 2014 13:33Ingrīd,cilvēkam daudz nevajag, ja nav mantrausis..Maigs skats,daudz ko dot.....
Guna a. 20 февраля 2014 13:32Laikam tomēr liela taisnība teicienā - vīrieši ar acīm mīlot ...
Aleksandrs V. 20 февраля 2014 13:29..ko darīt,ka gadi ņem savējo....Vismaz večukam sagādāja patīkamas nianses - klātbūtnes mirkli,kā arī atausa atmiņas,ar ko mēdz daiļavas piesaistīt ...
Guna a. 20 февраля 2014 13:28Max , tā uzruna bija - cieņas izrādīšana ...
Ingrida X. 20 февраля 2014 13:27....nu re- Aleksandrs pat pamanīja to, kas man 'paslīdēja garām': patiesi- sirsniņa tur uzveidota!!! Skatījos pīnē, domāju par to, cik maz reizēm cilvēkam vajag, lai rastu prieku varēt.... kaut tikai smaids iz acīm zaļajām.. un dienai cits piesitiens....