Kā sniega vecītis šodien
Mājās Tu pārnāksi :
Vēl smaržosi Tu pēc sveķiem,
Kas Vidzemes mežos salst ;
Vēl vaigi Tev sārtos no vējiem,
Kas vientuļi kokos gulst ...
Vēl ūsās Tev ziedēs ledainas puķes
Un uzacu kalnos - sniega zvaigznīšu spiets ;
Vēl elpa Tev dvašos pēc mežiem un siliem,
Bet rokas -
Pēc maiguma sauks .
........................
...................
18.01.''14
/ S. Grasmane /
Ключевые слова: Tev0
Skaidrīte G. 19 января 2014 13:41Lai laimīgs 2014.gads Tev un visiem !
Удалённый пользователь
19 января 2014 13:31O-ho hoooo!!! tagad varēs kopā ar ķiniešiem sagaidīt jauno gadu...sniegs ir, kaut butaforīgs, salavecim deguns un vaigu gali-sala sārtoti...kā ābolīši.
Skaidrīte G. 19 января 2014 13:01To nevajag darīt - mest projām !
Var rakstīt , pieturas zīmes vispār nelietojot ! Kādreiz tas bija moderni ! Kāpēc tagad ne ?!
Dzejolis ( Tavs ) ir ļoti skaists !
Удалённый пользователь
19 января 2014 12:54Pēc medību dienas klaiņošanas,pa mežiem,un Tava dzejoļīša iespaidā tādas izjūtas salikās rindiņās Ja sāku likt pieturzīmes sākas labošana,zūd doma un tad jau.... aizmetu visumā,parasti
Skaidrīte G. 18 января 2014 23:50Aleks , kas ir tā dzejoļa autors ? Skaists , tikai ar pieturas zīmēm drusku klibo . Tas apgrūtina satura uztveršanu.
Skaidrīte G. 18 января 2014 22:59
savsem k. 18 января 2014 22:28Sniega vēl nav , ko par sniegu varētu nosaukt ... viss pārējais ir , tikai rokas pēc maiguma nesauc
Удалённый пользователь
18 января 2014 21:41Zirnekļa tīklos –
rudenī austos
Noķertā dvēsele –
aukstumā stingst
Ledainiem vējiem –
saldētās domas
Kopā ar ievziediem–
salnās mirst
Sili vēl dvesīs –
dzīvības smaržu
Nost purinās kļavas–
mirušās lapas
Alkstošās lūpas sūks –
dzīvības sulu
Saldētās dvēseles–
siltuma,mūžīgi, alks........
( )