Pagātnes skaistās atmiņas
Atgriežas tagadnē
Gluži kā bumerangs
Un pārvēršas sāpīgās, smeldzīgās
Šodienas vīzijās....
Ance Repele
Jūra šodien bij par kaut ko sašūmējusies....un tieši tāpēc skaista   
Ключевые слова: Dzīve38631
                      Удалённый пользователь
                     6 ноября 2013 18:10Skaista gan
Gita i. 6 ноября 2013 17:05.....Anita.. ....vai arī kaut kādā mistiskā kārtā izmet sen aizmirstas vēstules...
                      Удалённый пользователь
                     6 ноября 2013 15:23JūrMala- ZemesMala...satiekas un Sūpstās...
Anita A. 6 ноября 2013 14:50Ar atmiņām tāpat kā ar gliemežnīcu. Liec pie auss, klausies savu atmiņu jūru.
 Lai arī  gluži labi zini, ka tā tikai tavas asinsrites atbalss.
Jūra vienmēr izraisa kādas dīvainas ilgas - vai nu pēc zaudētā, vai nesasniegtā. Bet arī mierina - viļņi rūpīgi izdzēš  bijušā pēdas smiltīs, var rakstīt jaunu lapu.
                      Удалённый пользователь
                     6 ноября 2013 13:08Tukšos kokos iebrāzās vējš...
Bijušais lapas norāvis ...vien 
egles smagi šnāca....vienas, 
par visiem kokiem--- gaudoja... 
Rudens elpoja Ziemai
....dzejas formā- skaistāk  
                      Удалённый пользователь
                     6 ноября 2013 13:02Tukšos kokos iebrāzās vējš...Bijušais lapas norāvis ...vien egles smagi šnāca....vienas, par visiem kokiem--- gaudoja... Rudens elpoja Ziemai
Elitá K. 6 ноября 2013 12:59Ko tad LIIDI pie juuras,ja gribi To aizmirst-aizmiegot.....!?nesaprotami
Vineta K. 6 ноября 2013 12:43Burvigi skati.
Sandris X. 6 ноября 2013 09:36Jūra krāc un jūra šņāc .. labas bildes !
valija o. 6 ноября 2013 08:41Dzīve dzīvīte ko mēs darām
Anita A. 6 ноября 2013 07:56Atmiņas? Asi smilšu graudiņi, ko lēnām apaudzējam ar savas  dvēseles un būtības perlamutru. Tikai ar to, kas ir mūsos. Visaugstāk tiek vērtētas melnās pērles...
Bet tikai pati gliemene vairs atceras to graudiņu asās šķautnes. Un katru reizi, atceroties, uzliek jaunu perlamutra kārtiņu.  
Leonora t. 6 ноября 2013 06:08.....neganto vēstuļu papīru varēju sadedzināt kamīnā-ne jau saturu.Bet,kā vienmēr,arī šai dzīves posmā sastapu izņēmuma cilvēkus,kas noģida vārdos neizsakāmo noslēpumu.Šiem izņēmumiem es sava sirds dārza dēstīju pateicības orhidejas.
Gita i. 5 ноября 2013 22:50....arlabunakti visiem!
Viens pārbaudīts paņēmiens kā neko neatcerēties ir- iet gulēt   
Gita i. 5 ноября 2013 22:47...tak tur jau tā nelaime,kuku- tās labās pārvēršas!...pēc gadiem to uzmācīgi smeldzīgas   
varbūt nemaz nav slikti...neatcerēties neko   
savsem k. 5 ноября 2013 22:43Labās netraucē - sliktās ir jadzen projām
Gita i. 5 ноября 2013 22:39...jā, bet ko darīt ar atmiņām,kuku ,kas pastāv ārpus fotogrāfijām?
Gita i. 5 ноября 2013 22:37...nāk gan,max....šoreiz neredzēju- pavasaros vairāk laimējas
savsem k. 5 ноября 2013 22:36Nu ja ... viss pārbaudīts praksē - darbojās
Gita i. 5 ноября 2013 22:36...uh!...ši man ir ļoti mīļa dziesma.....................
paldies, Guna   
max m. 5 ноября 2013 22:35Tur dzintars nàk krastà?