Apskauj cieši savu sirdi,
Baltos spārnus pieliec klāt,
Tad kā eņģelis tu spēsi
Dzīvē dzīvot patiesāk!
Celies augstu pāri raizēm,
Pāri tam, kas ļoti sāp-
Atstāj pagātnē it visu,
Laimes kalnā mācies kāpt! 
Domas lido tur, kur vēlies,
Ja vien sapņi ciemos nāk.
Tici tam, ka augšup kāpjot
Dzīvot būs daudz vienkāršāk!
 /Autors nezināms/
Ключевые слова: dzeja18355
lietus l. 21 марта 2013 22:39..jaa taa ir....ticiiba un laba doma!
Anita A. 21 марта 2013 16:03Ne vieniem eņģeļiem vien pieder dzīve!
 Ari tie dzīvo un sapņo,un lido, kuriem spārniņu...nav...  
Leonora t. 21 марта 2013 13:13Katrs rada savu lauku,katrs izstaro savu gaismu,un,jo spēcīgāks ir avots,jo spilgtāks ir arī atstarojums.
                      Удалённый пользователь
                     21 марта 2013 13:12Akas teica---ka kāpjot augšā ir viegli-----viegli sēdēt un nekur nekāpt...!!! bet dzejolis mudina....!!!!
Ieva B. 21 марта 2013 12:45
jolanta c. 21 марта 2013 12:26jauki.