Kas svarīgāks - godkārība vai goddevība?
  Daudzām aktivitātēm mūsu dzīvē kā stimuls kalpo godkārība. Neatpalikt no citiem, nepalikt kaunā, neļaut par sevi sliktu runāt utt.
  Ja paņemam pretmetu šai īpašībai - tā ir goddevība. Jubilāru godināšana, cieņas izrādīšana augstus amatus ieņemošām amatpersonām, vecākiem cilvēkiem, arī citiem cilvēkiem vispār.
   Kas no tā būtu svarīgāks ? Ja pasaulē paliktu tikai godkārīgie, tad agrāk vai vēlāk gods iegūs "deficīta preces" statusu. Ja notiktu pretējais variants - gods nebūtu deficīts, taču godkārība pazustu kā stimuls attīstībai.  
    Kādas šajā jautājumā ir Jūsu domas?