Mans Dievs! 
Cik skumji ir vienai ēst apelsīnu.
Un nav neviena, kas gribētu pusi.
Vai kaut daļiņa no tā...
Mans Dievs, man šeit nav neviena, 
Kam es varētu 
savu apelsīnu uzticēt.
Bet tā gribētos ticēt...
Mans Dievs, kāpēc zeme griežas ap asi,
Bet ne ap tiem, kam es uzticos?
  
Mārīte Mekša
Ключевые слова: Dzīve38631
                      Удалённый пользователь
                     1 февраля 2013 17:25Nu ja,uzticību nevar pieprasīt kā kaut ko tādu,kas pienākas,ko būtu tiesības saņemt,tā jānopelna.Apelsīnu var iedot bērnam,ja tādss ir un tas tikai priecāsies.
                      Удалённый пользователь
                     31 января 2013 19:15...vinam,sitas savi apelsini..
Gita i. 31 января 2013 17:30Ak tā?
Nu tad atliek vien saprast-par ko ir runa  
Vasilijs P. 31 января 2013 17:23Ta ka runa nav par apelsinu....
Vasilijs P. 31 января 2013 17:21Man Tur vairs apelsinu nav...
Gita i. 31 января 2013 17:12kas tev...sitas?!
Vasilijs P. 31 января 2013 17:11Un sitas izmers?
Gita i. 31 января 2013 17:07vai ne? labāk ēst tomēr vienai!
Gita i. 31 января 2013 17:06Jā ,Vineta- ar izticību un uzticēšanu var rasties sarežģījumi...
valija o. 31 января 2013 17:05Piesardzība nav peļama
Gita i. 31 января 2013 17:04Nu cienājies,kalnagar-cienājies ...un iegriezies pats pareizajā virzienā
Vineta K. 31 января 2013 16:22Uzticiba laba lieta.Bet nevienmer.....................
                      Удалённый пользователь
                     31 января 2013 14:58...bet,gribetos ticet-pareizaja virziena..
                      Удалённый пользователь
                     31 января 2013 14:53...nu,nezinu ,Gita ar to pusiti ,panemsu pusiti, bet ,pec tam Tu mani visu.. ,un vel nezinu,kas pec tam griezisies,un ap ko...