Sirds sāpēs
Kā sāp tas viss,
Kas pagājis
Skaļš kliedziens to
Pat neizdzēš
Krūtīs asiņo sirds
Tik ļoti...
Pārgājis viss
Bet nekas nav izdzisis
Sirds tik smaga,
Un rokas tik vieglas...
Uz zemes dvēsele mana
Jau sen vairs nedzīvo
Piparmētru tēja,
Un šokolāde ” Laima ”
šīs sāpes manas
Neizdzēš...
Jo viens Tavs glāsts,
Un apskāviens...
Man sirdi dedzina...
Es nespēju ienīst Tevi
Kā gribētos.
/dzejoļa autors Kitija Mangule/
Ключевые слова: dzeja18355
Lota Z. 18 января 2013 13:33jā
                      Удалённый пользователь
                     17 января 2013 15:05Aizkustinoši un mīļi.
Lota Z. 17 января 2013 07:53katru dienu ielikšu kādu,šādu tekstiņu. ;)
dior d. 16 января 2013 23:39Valdim - ar labs xD
dior d. 16 января 2013 23:38man ļoti patīk šitas
                      Удалённый пользователь
                     16 января 2013 18:14Ta jau ir ar sievietem....
Valdis V. 16 января 2013 15:51īsas rindas, domas straujas
meitēns dabūj's kurvīti
stāv uz staburaga kraujas
naidu pucē ar nagu vīlīti
Guna a. 16 января 2013 15:42... sasista glāze -
zīme ,
ka pazemes metro Tavā -
izdziest spuldzes...
dodas vilciens uz staciju - 
Splīns ,
pietura nākošā -
Depresija ...
nekavējies ne mirkli -
ekspresiju ieslēdz savu , 
rokas norauj bremzi -
STOP !
      / Guna anuG/