Atvasaras rīme.
Tu pretim nāc ar atvasaru matos,
es izbrīnīts uz tavu seju skatos,
nez kamdēļ smaids ir paslēpies zem maskas,
un skaistais augums sauli tver zem jakas.
Lai parādītu,kā to lietu dara,
nost kreklu velku,pakarot uz zara,
sak - redzi,mīļā,diena vairs nav auksta,
var rudens drēbes likt uz tāla plaukta.
Un tad,pēc brīža,tu jau tiešām smaidi,
jo man zem ūsām atskan klusi vaidi,
ar rokām vicinos un knišļus baidu,
bet tomēr priecājos,ka redzu tavu smaidu.
(wnk andrejs)
vienkārši i. 2 октября 2012 21:29jauki . .
Удалённый пользователь
30 сентября 2012 21:03Sasmaidījos
Laima V. 30 сентября 2012 19:47Sarīmēts pa smuko !
Удалённый пользователь
30 сентября 2012 18:47Burvīgs un jauks dzejolis...
intra j. 30 сентября 2012 17:47tā turpini,un ķer mirkli
Удалённый пользователь
30 сентября 2012 15:25Tici man...pat es pasmaidītu:D
Acīgā j. 30 сентября 2012 15:24jauks!! :D
raisa l. 30 сентября 2012 14:57