I.@.e.2 --- nepatik nelasi   man galiv vng ko visi doma lai tik noliktu citus, es rakstu to kas man patik tapec nevajag!!!  

Sameklē jautrāku stāstu  

Tādi stāsti būs visos laikmetos, bet ko gaišāku un labāku varat pārspriest? pietiek tā ļaunuma visās malās, beidziet viens otru ķengāt

Nekur viņi nebij kopā - katru savā bedrītē apglabāja ...

domāju,ka šolaiku jaunatne Šekspīru nelasa,bet šeit tomēr jādomā par nestabilu psihi,arī to ,ka meita negriezās pie vecākiem/nebija radusi apspriest problēmas ģimenē

Nekad un nekas dzīvē nav vienkārši. Protams, ir muļķīgi atņemt sev dzīvību, bet katra cilvēka dzīve ir viena sērija- un bez ģenerālmēģinājuma vai iepriekš uzrakstīta scenārija. Unikāls eksemplārs ir arī cilvēks. Tu tā nedarītu, tavi bērni, ceru, arī nē, bet vienmēr pasaulē būs arī cits darbības modelis, un viņi mums neprasīs, varbūt prasīs, bet darīs tā, kā būs iecerēts viņiem. Kur būs dzīves pragmatisms, turpat tuvu jāmeklē romantisms. Kur ir liels prāts, turpat liels neprāts. Ja nu vienīgi meklēsim jau Aristoteļa iemīļoto vidu- nenodoties galējībām. Prātīgi jau tas ir...veltīgie upuri nav vajadzīgi, ja nu vienīgi kāds gaisā tomēr zin- ir gan vajadzīgi- mums, dzīvajiem...tiem, kas paliksim lai būtu, kur ieskatīties dzīvošanas receptēm

Risinājuma neiespējamība- Līga, tas ir tikai atrunas moments, ir iespējamība, ja vien nav  slinkums un , hmm, ieciklējums uz kaut ko.. Jā, ir bērni arī tadās ģimenēs , kur nerunā, negrib , nemāk , nesaprot  kāpēc vajadzetu... taču arī tad- skriet - ka tikai ātrāk pašnāvību izdarīt-  tas ir glupums.. un vēl romantizēt to lietu   nu galīgi garām..

jā...pragmatiska risinājuma piedāvājumam, ideāliste risinājuma neiespējamībā( nekad nebūs tā, kā gribas, jo bērni atnāk arī pie ģimenēm, kurās viņi NEVARĒS aiziet un izstāstīt, nekad nevarēs)    

Pragmatiskā ideāliste- super salikums

Ak, Sonja, ideāliste...

Nu tur jau ir tā šaize, ka bērni, pusaudži vēl neatšķir tos 50/50... viņiem ir vai melns vai balts.. vai  nu ļubestība tāda , kādu  pasaule vel nav pieredzējusi un  nepieredzēs - vai -  -  nu vot šitā kā nu te ... ja vecāki nav palīdzējusi šīs proporcijas izprast un pastāstījuši, ka v isas situācijas dzīvē ir kā nebūt risināmas, bez kardinālām metodēm..

Sonja! Leiputrijā vai Kampanellas Saules pilsētā varbūt tā arī ir. Uz zemes ir visādi...Pieļauju, ka Šekspīrs un citi literatūras klasiķi ir bijuši puse uz pusi zemes un debesu cilvēki....Un bērniem būtu jāiemācās saprast tieši šīs proporcijas- 50/50  

Līga, var jau to saukt par pragmatismu, bet- lielākā daļa to, ko saucam par literatūras klasiku, ceļam cieņā un stādām kā piemēru- ir viena briesmīgu glupību kalve. Un tiešām- tādi vēl nenobrieduši prāti salasās to visu, sajūsmojas- es kā Džuljeta būšu, tu kā Romeo... un iet un sastrādā -  nu to, ko mēs te izlasījām...  
Šim stāstam ta priekšvēsture būs tur, kur vecāki pārstāja būt bērniem uzticēšanās vērtas personas.. lai meitēns varētu aiziet pie mammas , iekrist klēpī un izbimbāties,  lai puikam nevajadzetu rakstīt kaut kāds šifrētās vēstules.. lai visi varētu otru uzklausit un mierīgi izrunāt - arī tadu nejauku situāciju,m kad viens no jauniešiem brauc prom.

Es piekrītu Andai- un dažreiz bēdīgie stāsti garo priekšvēsturi vienā mirklī pavērš pavisam citādi....

ROZU KARALIENE- pilniigi piekriitu tev, pasnavibu dara cilveeki kuri ir vaji, bet sie ir tikai pusaudzi, ieliku tapec kad bediig kad cilveeki ir vaaji un neciinas liidz galam  

Nesaprotu civekus ,kuri taisa pasnavibu un nekad nesapratisu.Skumji,ka cilveki nav spejigi novertet savu dzivibu. Un ko tad darit tiem,kas izdzivo pec autoavarijas un klust kropli? Vai viniem ari jataisa pasnaviba? Vismaz es to nedaritu,ari man nav viegli.

Bēdīgiem stāstiem vienmēr Gara priekšvēsture...

Pragmatiskā Sonja...jā jau, jā, glupi tā darīt...Arī Šekspīrs bija dumjš vīrietis- kam tādu bērnu nāvi vajadzēja aprakstīt? Un vēl ielikt grāmatās, lai bērni lasa. Bet prāti bērniem nenobrieduši, ģimenēm mūžs sabojāts...Labāk drukāt pavārgrāmatas vai padomus par to, kā ar maz darba nopelnīt kaudzi naudas...

Stāsts ar domu- ai, ai, cik romantiski, bet patiesībā- divi  vēl nenobrieduši , glupi jaunie censoņi, sastrādā lielākās muļķības, ko vien var. Viņu pašu nav- meitēns neko nenoskaidro līdz galam - iet un izdara muļķību, puiks- skrien pakaļ pa to pašu taciņu.. ģimenēm tagad viss mūžs ir sabojāts.. divu  jauniešu glupības dēļ..

Ir savas specifiskas darba nianses-saprotamas...