Saplīst krūze,izlīst viss,
 Vārdu krājums dubultīgs.
 Lauskās meklēju,kur mana miss,
 Joprojām esmu iejūtīgs.
 Lasu lauskas, laizu dziru,
 Vārdu krājums nemainīgs.
 Minu mīklu- un neuzminu,
 Sāku justies nelaimīgs.
 Turu vārdus,lasu domas,
 Uguns plaiksnī- nenorimst.
 Lūdzu,-mainam lomas!
 Dusmām reiz ir jānomirst.
 Mana roka Tavos matos ieslīdēja,
 Acis iemācijās runāt.
 Sirds kā tāda pielīdēja
 Pieglaudās Tev tuvāk.
Ключевые слова: dzeja attiecības3
                      Удалённый пользователь
                     14 июня 2012 21:21Trauks saplīsis,- saturam vajadzība pēc satvara...