Lūcij
Anniņa vakarā saka briesmīgi skaļi: «Mīļais Dieviņ, atnes man uz svētkiem lielu šūpļa zirgu».
Māte: «Anniņ, bet nekliedz taču. Mīļais Dieviņš nav kurls».
Anniņa: «Jā, bet paps taču guļ blakus istabā».

Dēļiņ,ar ko šodien iepriecināsi tēti?
Tēt,mēs to vakar ar čaļiem jau izdzērām!

Viva, taisnība, neviltoti atklāti!   

Ar bērna muti runā Patiesība !

Jautrie bērņuki! Un rūpīgās mammas!

Mans puika , mazs kad bija, ierauga kā Runcis Kateni lenc,  un prasa - Viņi tagad mīlestību darīs?

Māte jautā Jānītim:
- Uz plaukta pieliekamajā stāvēja 2 tortes gabaliņi. Tagad tur palicis tikai viens. Vai vari man to paskaidrot?
- Protams. Bija tumšs un es otru gabalu nepamanīju.

Bērniņam nenāk miegs. Mamma sāk šim priekšā lasīt pasaciņu. Paiet pusstunda, stunda, bet mazais kā neguļ tā neguļ. Mamma nu sāk skaitīt dzejolīšus, jau pavisam nomocījusies, bērns aizvien neguļ. Mamma jau no dusmām trīcošā balsī sāk dziedāt šūpuļdziesmiņas, dzied, dzied, te pēkšņi mazais tāds pusaizmidzis vēršas pie māmiņas:
"Māmiņ, māmiņ, varbūt pietiek trokšņot, man ļoti gulēt gribas."

Jānītis prasa vectētiņam:
- Vectētiņ, kad tev bija visgrūtākais laiks mūžā?
- Mazdēliņ, tas bija tad, kad man zobi nāca.
- Vectētiņ, un tu atceries tos laikus, kad tev nāca zobi?
- Nē, mazdēliņ, tas bija pagājušajā nedēļā, kad es noriju savas protēzes.

Tēti,ko tu gribēji vairāk-dēlu vai meitu?-Vispār es gribēju tikai mammu!

Zvana telefons, klausuli paceļ meitenīte:
- Hallo!
- Ir tētis mājas?
- Jā ir. - Čukstus atbild meitenīte.
- Nu tad pasauc.
- Nevaru, viņš ir ļoti aizņemts.
- Nu tad pasauc mammu.
- Nevaru, viņa arī ir ļoti aizņemta.
- Vai kāds cits pieaugušais ir mājās.
- Jā, ir policista kungs.
- Nu tad pasauc policista kungu.
- Nē, nevaru, viņš un arī ugunsdzēsēja kungs ir ļoti aizņemts.
- Ko tad viņi visi dara, ka ir tik ļoti aizņemti?
- Meklē mani...., nočukst meitenīte.

Mazā Anna prasa Martas tantei: — Kāpēc tev tik liels vēders? Martas tante: — Tur iekšā ir mazulis. Anna: — Vai tu viņu mīli? Martas tante: — Jā. Anna: — Tad kāpēc tu viņu apēdi?