Es  esmu ļoti nogurusi,
Tu saprati to, teici klusi,
Lai es no dzīves rūpēm pusi dodu tev.
      Ja jaunības un laimes gana
      Būtu tagad dzīvē manā,
      Ar tevi dalītos.
      Bet rūpes nesīšu es viena,
      Es neuzkraušu tās nevienam,
      Ar tam jau sarasts man diendienā,
      Tās paliks man.
Bērzs uzkalnā ar vētru karo,
Un skaita pavasarus viens.
Tik tad ne vārda nesacīju.
Ka , dziļi mīlot , atraidīju
Tevi es.
/Cecīlija Dinere /
1959
Ключевые слова: attiecības doma1
                      Удалённый пользователь
                     18 апреля 2012 09:23
valija o. 18 апреля 2012 08:56
Gunars s. 18 апреля 2012 07:57Vīrieši,neatklāj savas sāpes ciešanas, ( tuvākie pat nezin,domā ,viss ir labi )un pēkšni viņi vairs nav! Nu protams,ir čīkstētaji.Dzejolis patiesi labs!
IEVA I. 18 апреля 2012 07:02Kaija , paldies,   
Man ir ļoti laba humora izjūta.paldies par to , ka ir dažreiz iespēja pasmaidīt, jo tas ļoti laba atslodze ikdienā.  
Kurzemniece E. 18 апреля 2012 00:04un humors ir humors.
Inta J. 17 апреля 2012 23:31...Gundar...spīdoši...labāk nevar pateikt
IEVA I. 17 апреля 2012 23:21Gundar, ļoti pareizi pateici
Gundars Ī. 17 апреля 2012 23:09Tavs laiks ir Tava dzīve, un kam Tu dāvā stundu sava laika, tam Tu atdodi daļu savas dzīves...  
IEVA I. 17 апреля 2012 23:06Patreiz es esmu laika trūkumā , jo daudz darba, bet tas viss ir pārejošs.
Nogurums nav no 1959/ gada , Tas ir gads kad dzeja tika publicēta žurnālā "Zvaigzne ", pārskatot  var atrast daudz ko , kas arī mūsu gadsimtā  ir arī aktuāls , jo dzeja vienmēr ir  dzeja, ja tu to proti izprast. 
Kurzemniece E. 17 апреля 2012 22:56vai no 1959. vēl nogurums nav pārgājis?
max m. 17 апреля 2012 22:50skumiigi..