es uzdrošinos dzīvot
un man vienalga
ka daudziem
tas kā pārmetums
un nosodījums salds
bet manas dienas nāk
arvien kā maziņš brīnums
kaut ārā rudens
savu atnākšanu pieteikt sāk
es uzdrošinos dzīvot
un aizraut līdzi kādu
kam tīk pat naktīs dejot
zem zvaigznēm debesīs
es uzdrošinos dzīvot
un dzīvot kādu mīlot
un pasakiet ka tas
nav katra sapnis kluss... (Sandija...)
Ключевые слова: doma23288, dzeja18355, mīlestība34035, dzīve38631, attiecības38723
Vineta K. 17 апреля 2012 23:49
Evita A. 17 апреля 2012 21:51Sapņi ir mūsu gaismas nesēji nākotnes tumsā !
Удалённый пользователь
17 апреля 2012 21:25Skaisti...
Ritma R. 17 апреля 2012 20:38Neuzdrošinies-dzīvo un tad stadija izbeigsies!
"Dzīvo dzīvē dzīvu dzīvi,
Dzīva dzīve dzīvu dara"
tamara m. 17 апреля 2012 19:56Maz ,tik maz par mīlestību pastāstīt jums spēju.Sapnis - tātad rozes sēju,apīnis no laimes reibu,vilšanās - aiz sāpēm modos,Rozes izravēju....
Valdis m. 17 апреля 2012 19:34dzivot un kur lidzeklus nemsi vai ienemumu dienests to zina
Удалённый пользователь
17 апреля 2012 19:22...nosodījums... ar kaimiņu salaid....
Valters Z. 17 апреля 2012 18:48Ir tas katram sapnis kluss !