" Mīļais ,es gaidīju tevi,kādēļ tu neatnāci,
Tu taču vārdu devi,kādēļ tu neatnāci ?"
Tā es tev pārmetu senāk,līdzīgi vārdi tagad
Pāri lūpām vairāk nenāk, kaut arī sirds tikpat smaga....

Man vairs nav divdesmit  gadu,
Lai gan aiz kalniem vēl vecums,
Tomēr ar skaidrāku skatu citiem dvēselē redzu.

Ko  gan līdz raudāt un draudēt
Nekļūs ne vieglāk, ne labāk,
Zinu:ja esi man zaudēts,lepnums vēl jāsaglabā....

Jāprot bez  rūgtuma lieka
Pasmaidīt."Ko tur var darīt,
Ceļi ne tikai tiekas,ceļi mēdz šķirties arī."

/Ārija Elksne /
1960