Ja Tu esi cilvēks- Tev galvā ir smadzenes.
  Ja Tev ie smadzenes, Tev ir arī psihe.
  Ja Tev ir psihe- Tev bija ir un būs arī tās traucējumi.
  Tāpēc esi iecietīgs pret citu dīvainībām  un,  ja vari, palīdzi tam, kam tas ir  
  nepieciešams.  
Ключевые слова: ...cilvēks...dzīve......zināšana0
                      Удалённый пользователь
                     18 февраля 2012 01:26Esmu gan cilvēks,ar visām vajadzībām,ja vari,tad palīdzi!:
savsem k. 17 февраля 2012 19:57Neesmu pāliecināts , ka galvā man tiešām smadzenes - neesmu viņas redzējis
Medus M. 17 февраля 2012 15:11Dzīvē ar attiecībām... Es nezinu. Pati esmu kļūdu modelis...Skatos un mācos ...no jaunatnes...
Moon M. 17 февраля 2012 15:00Es-vāverīte
                      Удалённый пользователь
                     17 февраля 2012 14:56....nu taču kā akā skatījies
Medus M. 17 февраля 2012 14:41 Reizēm es nevaru palīdzēt nevienam...Mani  pašu var... padarīt...nekaitīgu. 
 Vakar dežūrā, piemēram, man jauneklis- gadi 25... uzbļāva tā, ka es 2 stundas nevarēju atjēgties...Varbūt MAN vajadzēja iegāzt sejā puslitru ūdens...Viss ir atkarīgs no jaunākā med. personāla. Ja čaļi nebaidās un ir "'ar savu krampi"', tad viss - OK! Ja bailīgi, iztapīgi un visādi citādi...nekādi- sargā sevi, jo- pacienti ir NEPROGNOZĒJAMI!
                      Удалённый пользователь
                     17 февраля 2012 14:33ESAM CILVEKI KUROS DZIVO NEREDZAMI ZVERI
Lauris E. 17 февраля 2012 14:20Zālīte Sirdij, Tu runā, kā ar aprēķina attiecībām psihiatrijā, bet dzivē tām attiecībām pavisam citāda garša.
                      Удалённый пользователь
                     17 февраля 2012 14:13Esmu cilvēks, normals cilveks, kuram  šad un tad ir problēmas... vai nu gluzi tie ir psihes traucējumi- grūti teikt,  bet- neesmu gluzi nemainīgā anabiozē eksistējoša.. 
Viss tā ka būtu okey, tikai ar to iecietību gan nevajadzētu aizrauties..Jo to izmantos, un kā vēl izmantos.. Katram ir savas dīvainības,  tad jau drīzāk derēja censties izprast to štelli, bet vienmēr atstāt sev tiesības- pieņemt vai nepieņemt, un izvēli- ko darīt.
Ingrida X. 17 февраля 2012 13:52Protams, ka katram IR!!! SAVAS!!! dīvainības!!!!!!
Bet- Zālīte Sirdij- ir tomēr milzīga starpība, vai tu pati iekš sevis sadzīvo ar tām vai arī- liec citiem tās izjust, jā, pat padarot viņu dzīvi netīkamu k-kādā veidā!!!!! Un- ir gadījumi, daudzi, kur ne otra spēkos palīdzēt, jo- raugi- šis dīvainis pats ir ar visu mierā!!!!; tā nejaukā, ko tādu sākot runāt vai kā, tad esi tu.
Medus M. 17 февраля 2012 13:49  Tev laikam ir jāmeklē kāda saprotoša dvēselīte...Nevar būt tā, ka tevi   NEVIENA 
 nesaprot... Tad laikam "'latiņa ir jānolaiž zemāk"', kamēr atradīsi un sapratīsi...un Tevi
 sapratīs...
  Tās ir manas domas...
Lauris E. 17 февраля 2012 13:34          Bet ko lai es iesāku ar savāmn dīvainībām, ka neviens negrib, ne saprast, ne palīdzēt !?    
          Pašam vien pa to dzīvi jāperās, kā peldēt neprotošam gailim, dīķī iekritušam...