Es  aizbēgšu un pārvērtīšos ziedā,
Es iesakņošos kalna pierē cietā
Un iemācīšos sūkt no akmens veldzi
Un izsmaržot nakts klēpī savu smeldzi....
Pirms lēnām vītīšu zem dzērvju kāša
Ik lāsi saldmes bitēm atdāvāšu....
Es  visu  darīšu, lai iespītētu,-
Tu  nepaliksi viens,
          Es atstāšu tev rētu.
/Ārija Elksne /
Ключевые слова: dzeja18355, mīlestība34035, attiecības38723
Kurzemniece E. 11 февраля 2012 00:13Nevajag,nevajag retu,vai šķiroties nemakiet kļūt tikai par paziņām....
Skaidrīte G. 10 февраля 2012 22:50Spīts - pati sliktākā lieta,
Ko gribu sev nodarīt  ;
Tā sagrauj tik mani :
Tā nopļauj 
Un izžāvē mani
Kā raudošu siena vālu ...
Vai vērts runāt par rētām ,
Ko savā ,
Ne tavā miesā es cērtu ?
  
Alise .. 10 февраля 2012 22:49..tiešām, vai vērts atstāt rētu?....pirms atstāj, padomā...kam tā sāp....vai ne pašai???????
IEVA I. 10 февраля 2012 21:54Tas nebija domāts , ka vīrietis pielīdzināms sunim , bet tas kā salīdzinājums , ka rētas dzīst pamazām , ejot gadiem. Jā , piekrītu rētas , ja tās iegūtas cīņā par sievietes sirdi, rotā vīrieti, jo kurai gan sievietei , negribas būt dzeloņainai kalnu puķei , kuru nevar viegli gūt....
                      Удалённый пользователь
                     10 февраля 2012 21:45Skaisti vārdi!  Rētas jau tikai vīrieti padarot pievilcīgāku!  Ak, kā gan gribētos, lai šie vārdi būtu īsti, bet dzīvē notiek savādāk...diemžēl. :(
Ieva, es negribētu vīrieti pielīdzināt sunim....pēdējie ir ļoti uzticami 
IEVA I. 10 февраля 2012 21:39Zināms , sievietēm rētas neaizdzīst tik ātri , kā gribētos, bet arī ne visi vīrieši ir vienādi, pat suņi savas rētas laiza , lai ātrāk aizdzītu....
                      Удалённый пользователь
                     10 февраля 2012 21:34vīriešiem tās rētas bijušas nebijušas, ātri sadzīst, ja vispār ir, ko nevar teikt par pretējo dzimumu:)
IEVA I. 10 февраля 2012 21:13Robčik, visi dzīvojam zem saulītes
IEVA I. 10 февраля 2012 21:12Vilni, vai jau liela kolekcija ?
Vilnis S. 10 февраля 2012 21:07Vīrieši, Ieviņ, tās rētas kolekcionē un jo vairāk jo labāk.
                      Удалённый пользователь
                     10 февраля 2012 21:07tev tas vairs nespid....
IEVA I. 10 февраля 2012 21:04Dzīve nav alfabēts , kur visiem burtiem ir sava vieta. Lasot tie maina savas vietas un katru reizi sanāk savādāks vārds, tā pat arī dzīvē., nekad nevari zināt , kā būtu bijis labāk...
Sara A. 10 февраля 2012 20:55Iespītēt var tikai sev un tikai sev ...
IEVA I. 10 февраля 2012 20:42Lūcija , tā tas ir , ja Tu ej pretim cilvēkam, atbildība, saprāts paliek kaut kur jūras viļņos,un tu nekad nevari zināt kur viļņi to izskalos krastā.....
Anita A. 10 февраля 2012 20:23Rētas mēs atstājam tikai paši sev !
                      Удалённый пользователь
                     10 февраля 2012 20:14Nu laikam mīlestībai nav šķēršļu un robežu pat atbildība izjūk vējā.
Anita A. 10 февраля 2012 20:12Vai nu kādam vajag spītēt ?! Mīlot mīl un mīlestību rada :) !
IEVA I. 10 февраля 2012 20:09Vai tad , kad tev blakus ir cilvēks, pasi prasi, parasti tici vārdiem līdz tam brīdim ,kamēr var ticēt....
valija o. 10 февраля 2012 20:03Labāk to nedari jo precēts ,labums ātri pazūd.
IEVA I. 10 февраля 2012 19:42Valdi, neuztraucies , gan jau sadzīs, tas nekas ka kaut kas paliks no rētas, tā pat atmiņas