krieviem ir vien karsak ,ja sievu iekausta tad vis kartiba,bet ja ne tad pasvaki ar to milestibu   

Jā es ar tam piekrīti,ka mīlestība tāda kā nepastāv,bet ja pastāv tad ir jābūt kaut kam kopīgam un ,lai saprastu cits citu un cienītu u.tt.

Tad kad Tev uzticas un tic!  Jājūt, nevar jautāt: vai Tu mani mīli? Tas ir muļķīgi, vai nu ir vai nu nav! Vārdiem šajā jautājumā galīgi nav nozīmes!

Drāž- tātad mīl, nedrāž- nemīl- viss vienkārši :D

labāk jau tad nezināt, nevis te jautāt

  ja otrs  tevis dēļ  ziedo  kaut ko no sevis  par to neko neprasot pretī,neatgādinot
un tas viņam dara prieku  ...  tad Tev ir laimējies

'Austrumi,ir smalka padarisana'!

To nezin, to var tikai just. Vai tevi mīl vai tikai dzīvojat kopā aiz pieraduma.

Nēkādīgi...vnk tu to jūti vai nē=)

Ko teikt. Varbut tie ar ir nodrasti vardi. No prakses savas varu teikt lieks nav nekas atieciba pret milu cilveku , ja notiek no sirds.Es savu laiku domaju ka mani darbi liecina par milestibu, bet dzive ir vienkarsak. Mils vards maigs pieskariens pec manam domam ir galvenais ,bet vis parejais pakartots.
p.s. piedosanu par pareizrakstibu lugtu but iecietigiem

sen nodrazts teikums- vardi ka tukss gaiss.

portala notiek viss kas. bet ja mil ,to jut ar katru dveseles stigu.

Aiz gara laika, iepazīšanos nemeklēju. Esmu slims un piesiets pie mājas.

Vieniigi man pec nelielām pārdomām radās jautājums..personīgs autoram, ja reiz ar sievu ir tā iista milestība, vai tad ir pareizi dot velnam mazo pirkstinju un ganīties šeit iepazīšanās portālā???

Izlasiju autor domu un pilnīgi piekrītu tam..jātzīst ir tomēr latvijā vēl gudri cilvēki palikuši.

Mani kaitina ,ja man nemitīgi jāapliecina vārdos-vai es mīlu.Man šķiet bieži lietojot vārdu mīlu,tas nonivilējas.Ja es mīlu,tad to izrādu ar visu savu būtību un nav vajadzīgs nemitīgs vārdisks apliecinājums.

Tad, kad darbi saskan ar teikto...ilgtermiņā!

uzmet santīmu

man domāt, ka ar šo jautājumu var veiksmīgi "'atšūt" kādu nevēlamu kavalieri...vīriešus tak tricina šis jautājums, vai ne?