Aleksandrs Čaks "Tev"    

Liepas satumst. Lapās apklust vēji,
Savāds gurdums zāli lejup māc.
Un tu atkal šodien nevarēji
Atnākt šurp, kā bija norunāts

Kamdēļ teikt un smaidot solīt klusi,
Ka tu nāksi tad, kad saule riet,
Ja tu zini, ka uz citu pusi
Gribas tev šai pašā brīdī iet?

Laikam tīk tā doma tev un jūta
Ka es mokos, tevi gaidot viens
Kamēr vējš pār zemi nakti sūta,
Tumsā pazūd ceļu baltais piens.

Kā lai zin, varbūt tā arī labi
Ka te sēžu skumjš un vientulīgs
Mani draugi tagad - ceļa stabi,
Nakts un klusums, klusums brīnišķīgs.

Liepas satumst. Lapās apklust vēji,
Savāds gurdums zāli lejup māc,
Un tu atkal šodien nevarēji
Atnākt šurp, kā bija norunāts