Es zinu,
Tu klusē,
Jo tev nav vairs ko tekt.
Visu ko dzirdēju,
Tu teicu jau sen.
Tagad tu slēpies un izvairies.
Tagad tu maldies,
Un nespēj vairs apstāties.
Nesteidzies,
Paliec,
Nu, apstājies!
Pados man roku
Un nebaidies.
Ļaij man vēl reizi tev pieskarties.
Viss.
Tagad ej prom,
Un atpakaļ neskaties,
Un nekad vairs neatgriezies!
Ключевые слова: dzeja18355
Kurzemniece E. 7 августа 2011 23:07mīlestību nevajag lūgties-tas pazemo
Frēzija v. 7 августа 2011 13:07
Mīlestības objekta tuvumā zaudē runas dāvanas paši
visdrosmīgākie un tieši tas paliek neizteikts, ko tik ļoti
gribējās pateikt.
/Servantess/
Acīgā j. 7 августа 2011 09:14