Es tevi nemīlu 
jā arī sevi es ienīstu 
Es gribu pabūt viena 
gluži kā tā istabas siena 
Atstāj mani vienu 
un atvainošanos uz citu dienu
Es gribu beidzot izaugt liela 
un arī dzīvot viena
Ej prom un neatgriezies
lietus laikā neatskaties
ļauj man šeit ārā pasēdēt
ar lietus burbuļiem paspēlēt
Tagad man būs ko darīt
-Tavu sirdi vārīt
un savējo kopā lāpīt
un tad sacīt
Viss reiz bija
un rūgtas asaras arī lija
tā reiz bijā pašnāvība ko es taisīju 
kad zāles kuņģī maisīju
Ar tevi es nepalikšu
tas nu ir skaidrs
 kādu citu drīz saukšu
un tevi sāpinot bļaušu
Ej prom un neatgriezies
lietus laikā neatskaties
ļauj man šeit ārā pasēdēt
ar lietus burbuļiem paspēlēt
Durvis uz savu sirdi aizvēršu
ar lielu atslēgu to aizslēgšu
pakaļ es tev neskriešu
bet gan lietus peļķē sēdēšu 
Ar lietus burbuļiem es spēlēšu 
vismaz tos es mūžam mīlēšu 
manu sirdi tie slepenībā glabās 
un ar sava tēla atspulgu
rudens vakara stundās vajās
Ej prom un neatgriezies
lietus laikā neatskaties
ļauj man šeit ārā pasēdēt
ar lietus burbuļiem paspēlēt
Ļauj šeit pasēdēt
ar burbuļiem paspēlēt...
paspēlēt 
/TaVa SīKā LosĪtE!!!
Ключевые слова: Viss reiz bija0