virtuālā pasaulē
velni nav melni
veci izliekas jauni
bet tie kuri klauni
vienkārši auni
nesaprot kas ir nē
virtuālā pasaulē
viss citādi rādas
scēnas nekādas tādas
kas kuram aiz ādas
dziļi pakrūtē
virtuālā pasaulē
var pogu spiest to
var pamīšus riestot
nārstot jokus bārstot
te viss kā lubenē
virtuālā pasaulē
esot tik tāli
droši beram sāli
uz rētām kulturāli
nekas ja nogalē
virtuālā pasaulē
es cerību dalu
kā cienātu ar alu
kamēr nenosalu
viens patrepē
virtuālā pasaulē
kluss izmisums valda
bauda tik salda
no kopējā galda
manā pagaldē

   /tālajs Sakura/

Tā kā šis dzejolis tapa šorīt brokastu laikā,iespējams,ka tas rakstījās reizē  ar vēl vienu precīzi šāda paša satura dzejoli,kuru daudzi jau droši vien izlasījuši citā blogā.Dīvaini,bet tas vēlreiz apliecina,ka tās domas tepat vien lidinās.