Panāc solīti pretim
un es
uzziedināšu debesis -
               es to varu
es sargāšu tavu likteni
agrus rītus un
               vēlus novakarus
panāc solīti pretim 
es gaidu
            pasniegtu roku
es uzziedināšu - tikai atļauj! -
katru ceļmalas koku
vienīgi panāc...
ne soļiem - 
              nāc ar sirdi
                              ar būtni
es uzziedināšu mums debesis
un nebūs
             man nebūs 
                             grūti
 M. Laukmane #pasacīšu bet klusu#
Ключевые слова: doma23288, dzeja18355, attiecības38723
lietus l. 18 апреля 2011 22:09Jauka melodija!
Valentina G. 15 апреля 2011 13:57Необыкновенно нежные, полные любви и желания стихи! Валентина.
Sarma C. 15 апреля 2011 09:38jauks!
                      Удалённый пользователь
                     15 апреля 2011 09:20
Frēzija v. 15 апреля 2011 07:08
                      Удалённый пользователь
                     15 апреля 2011 05:32Ļoti patika,tas tiešām sirdij un dvēselei..............
                      Удалённый пользователь
                     15 апреля 2011 01:10loti  skaists dzejolis, pat viss jaukakie sapni tik skaisti nemedz but.
  paldies.