mēs esam viens otram sūtīti
kaut tikai uz brīdi īsu
tu reizēm to atpazīsti
bet biežāk
garām paej tai vienaldzīgs
tā arī nesapratis
kāpēc satikties bijis lemts
domas tavas maldu ceļus staigā
un nojautas dziļā miegā snauž
tu reizēm nesaproti pats sevi
un lai saprastu otru
tas jau prasīts par daudz
mēs satiekamies
un paslīdam viens otram garām
pat nenojaušam
par iespēju dāvāto
tāpēc nevajag gausties
un likteni lādēt
jo lasīt ir jāmācās
arī neuzrakstītais...   (Sandija...)
Ключевые слова: doma23288, dzeja18355, mīlestība34035, dzīve38631, attiecības38723
                      Удалённый пользователь
                     25 марта 2011 00:56traki ar to vientulību, cik daudz kilokaloriju siltuma izkūp velti
Vilks V. 24 марта 2011 21:45Nekas šai dzīvē nenotiek nejauši!
Skaists un patiess dzejolis!
Paldies,Sandija!  
IlonCis I. 24 марта 2011 21:09
Normunds Ž. 24 марта 2011 19:08Man patika...
                      Удалённый пользователь
                     24 марта 2011 17:27To sajust var tikai izejot tam cauri
Jānis K. 24 марта 2011 16:46Jēzus bija tikai sūtīts.
Uldis I. 24 марта 2011 16:23Vienkārši un skaist pateikti vārdi....
      
   tas Tev par šiem vārdiem
                      Удалённый пользователь
                     24 марта 2011 16:16Jums vajaga saprecinātāju?(es to daru).Ir šeit saderīgie-uz priekšu!(nerun.,par sevi).
                      Удалённый пользователь
                     24 марта 2011 15:50Skaisti
                      Удалённый пользователь
                     24 марта 2011 15:37Skaisti, ... un patiesi.
                      Удалённый пользователь
                     24 марта 2011 15:35ja liktenis to lemj tad tā viņš var būt,kad esam viens otram domāti,jo liktens to pasaka,būt vai nebūt
                      Удалённый пользователь
                     24 марта 2011 15:24