Mīlestība, kas manu pasauli līdzsvarā notur

starp mums, starp mums
kāds pārmetums, kāds neteikts solījums
un tas, kas bija, nevar zust,
tā teici reiz
kad ceriņzars, kad sniega vērpetes
gaisu griež un mūsu sirdis līdzi skumst

tevi meklēdams, vēl meklēdams
aizskarams viegli un atrodams pretī eju,
mostas nakts ēnas saules staros
nesaprast, kā lai izkliedzu prieku
prieku, kas pāri plūst
uz jautājumu, kas esi man, es uzrakstu
– Mīlestība, kas manu pasauli līdzsvarā notur
pieturzīmēs sirds ieskrāpēta
un neizgaist, neizgaist, neizgaist...

Jānis Damroze