Garām namiem žilbinot un spīdot,
Zelta acīm sliedes vērodams,
Bezgalīgiem drāšu tīkliem īdot,
Aizskrien tramvajs, tumsā zvērodams.
Alejās zem piesnigušiem zariem
Nāk jau pusnakts miera eņgelis,
Pavadīts no baltiem debess gariem -
Lūdzot augšup rokas pacēlis.
Tad vēl skan un apklust soļi klonā,
Aizmirdz zelta matu pīnijas . . .
Un tik sniedziņš vien vairs pusnakts fonā
Zīmē baltas ziedu līnijas.
/dzejoļa autors Jānis Ziemeļnieks/
Ключевые слова: Mīlestība34035, Dzīve38631, Attiecības38723
Удалённый пользователь
29 ноября 2010 17:32Uzgleznot ziemu ar vārdiem ...
Jānis K. 29 ноября 2010 16:59Labāk guli mājās, tīņu pilnas ielas, mentu neviena.
Kur paliek mūsu nauda?
Skaidrite L. 29 ноября 2010 13:31Arī pilsētas ziema ir skaista, lamēr sniegs ir balts un kokus klāj sarma