Vai tevi var satikt rīt,
Kad pilsētā gaisma krīt,
Un pateikt, ka vienīgi tevi
Es gaidīšu pārnākam.
Ja satiksi mani vēl rīt,
Kad pļavās smaržas krīt,
Es neteikšu tev neko,
Lai nebūtu jāmelo.
Tikšanās kā viegls vārds
Atlido, kad viss jau sākts.
Tikšanās tik ilga būs,
Kamēr zvaigznes pielūgs mūs.
tik ilgi gaidīts jau rīts,
Ka nogurst pat ēnas un spīts,
Bet atteikties nespēju es
No tevis un dvēseles.
Es būšu, vienalga lai kas,
Pie tevis, kad sauli zags,
Jo atteikties nespēju es
No tevis un dvēseles.
/Harijs Ozols/
Ключевые слова: dzeja attiecibas3
                      Удалённый пользователь
                     20 июня 2010 22:40es nepiedodu. atriebjos un aizmirstu
                      Удалённый пользователь
                     19 июня 2010 23:18Nav Tavu asaru vērts
Tas , kurš liek raudāt Tev ...    
                      Удалённый пользователь
                     19 июня 2010 23:18Nav Tavu asaru vērts
Tas , kurš liek raudāt Tev ...    
                      Удалённый пользователь
                     19 июня 2010 23:01Neprotam izvēlēties,mīlēt,tur visa problēma! Jaunībā aizraušanos uzskata par mīlestību,dod dupsim vaļu un sākās saldās mīlas mokas...
                      Удалённый пользователь
                     19 июня 2010 22:14Pazemojies un tevi pazeminās par kājslauķi...
Ingrida X. 19 июня 2010 21:07Samierināšanās?????????????
Pagriezt otru vaigu, apmēram tā??????????
Un tu, tu pati, esi NEKAS??????
Es varu saprast, es varu attaisnot, bet- MAN NAV JĀSAMIERINĀS!!!!!!
                      Удалённый пользователь
                     19 июня 2010 20:20Piedot - cēls solis, bet ir vēl cēlāks, vēl cilvēciskāks solis - saprast , jo saprašana vienlaicīgi ir gan piedošana, gan attaisnošana, gan samierināšanās.
Ingrida X. 19 июня 2010 20:18Jā, tikai žēl, ka bieži ļaujam pārāk ilgam laikam paiet, ar to piedošanu un ticību neticot krāmējoties, līdz ļaujam tam vadzim lūzt......
                      Удалённый пользователь
                     19 июня 2010 20:05Kāda var būt pārestība no tuva Cilvēka? Kad vadzis ir pilns,tad tas lūzt!.. .
Lita F. 19 июня 2010 19:58Zane, Tu pateici precīzi......ja jau piedevi vienu reizi, otru, trešo, bet kāpēc vairs nē!??? Un dusmas aug augumā, "kā tu ar mani izrīkojies, man pienākas piedošana" ...nu apmēram tā domāts.....
                      Удалённый пользователь
                     19 июня 2010 19:51Šī tēma ir runāta , pārrunāta , bet acīmredzot cilvēkiem ļoti tuva tēma, jo kas gan var būt sāpīgāks par tuva cilvēka pāri nodarījumu. Un neviens tev neiedos recepti- piedot vienreiz vai desmito reizi. Tikai redzi ir cilvēki, kas piedošanu izmanto, viņiem šķiet, ja jau reiz piedevi vienreiz, tad ko tur, nākamo reizi atkal piedos un tas izvērtīsies par apburto loku.
Ilze B. 19 июня 2010 19:49Dzejoli nelasīju......atvaino,bet šeit es tos nelasu vispār.Bet par to pārestību..........
ātri,nevaru ilgi dusmoties.