Panāc solīti pretim
un es
uzziedināšu debesis-
es to varu
es sargāšu tavu likteni
agrus rītus
vēlus novakarus
panāc solīti pretim
es gaidu
pasniegtu roku
es uzziedināšu-tikai atļauj!-
katru ceļmalas koku
vienīgi panāc...
ne soļiem-
nāc ar sirdi
ar būtni
es uzziedināšu mums debesis
un nebūs
man nebūs
grūti.
/Maija Laukmane/
Ключевые слова: mīlestība34035, piedošana.0
Lita F. 22 мая 2010 11:21Mīļaa saulīte - visu labi saprotu, tikai kāpēc ar Maijas Laukmanes dzeju ir jātur ciet mute vai naudas maks ???
                      Удалённый пользователь
                     21 мая 2010 16:57Skaisti , bet reālajā dzīvē ne vienmēr mēs viens otram paejam solīti pretim un tad brīnamies kāpēc jūk un brūk, tieši tāpēc, ka nevēlamies paiet solīti pretim.
ina p. 21 мая 2010 16:49Vai dzīvē arī var būt tik jauki,kā šinī dzejolī?
                      Удалённый пользователь
                     19 мая 2010 10:01Skaisti.....
                      Удалённый пользователь
                     18 мая 2010 23:08Divas lietas dzīvē ir jāver vaļā uzmanīgi - muti un naudas maku.
Lita F. 18 мая 2010 22:28Vēlu tev mirdzošas debesis,
Tev zaļus kalnus un lejas.
Lai piepildās vēlējums šis
Kā sapnis no skaistas dzejas.
Vairāk par mantu un zeltu
Spēj dāvāt cilvēka sirds.
Lūk, tāpēc šīs rindas tev veltu,
Par to šis paldies tev mirdz.
...no sirds pateicos!!!.....
Aigars l. 18 мая 2010 22:22mīlestība un cerība, liktenis un laime :)