Kā man gribas aizmirst veco,
Jaunas dzīves svaigumā.
Kā man gribas atveldzēties
Tavu jūtu maigumā.
Kā man gribas ieslēgt sirdi
Augstā jūtu spriegumā,
Lai tu mani pamanītu
Savas dabas liegumā.
Ātri griežas pasaulīte,
Kurā maldu ceļus klīstam.
Kā man gribas tevi mīlēt,
Tevi mīlēt tā-pa īstam!
Ключевые слова: dzeja18355
Удалённый пользователь
19 марта 2010 00:47viegla bauda :)
zita z. 18 марта 2010 19:58Tās ir viena mirkļa iegribas :) Ja nē,tad tas ir nopietni...
Lollīte L. 18 марта 2010 08:36
Minka s. 17 марта 2010 23:32Vai šis skaistais dzejolītis VELTĪTS MAN???
Arvids C. 17 марта 2010 16:03Atklāsme. Kas gribas? No sacīt'nevar spriest. Var pārprast.
Удалённый пользователь
17 марта 2010 10:26Ir tāds teiciens:gribēt nav slikti !Ja radīsi saskaņu ar garīgo pasauli,pastāv iespēja ,ka vari kautko saņemt ,ko vēlies ! Bet tev ir jāmāk lūgties ,bet pretī arī ir jādod....tikai jāzin KAS ???????
Aleksandrs V. 17 марта 2010 08:38Ja gribās,tad ņem kājas pār pleciem un joz,lai piepildītu savu sapni
Удалённый пользователь
16 марта 2010 10:59
Удалённый пользователь
16 марта 2010 10:20skaisti vārdiņi!
Edgars K. 16 марта 2010 10:13
jānis O. 16 марта 2010 10:03Super
Удалённый пользователь
16 марта 2010 09:45kādreiz jau sapņi arī piepildās, lai Tavi sapņi pipildās un nenoklīst!
oome S. 16 марта 2010 09:23Man ari....
Ze B. 16 марта 2010 09:23Vēl viens gribulītis !