.....satikties var tikai apaļš ar apaļu...visi pārējie guļ dubļos un nekur neripo!!!!

Kas liek to darīt?(pietiek ar mierīgu līdzās pastāvēšanu).Iemācies sirdij pavēlēt(nē);-).

nav otrās pusītes, ir viss daudz vienkāršāk, mēs kādu satiekam (nejauši, vai arī apzināti) kas daudz, maz atbilst mūsu izvēlētajiem standartiem, sākam kontaktēties , tikties, rodas interese , jūtas (kādam  vairāk, kādam mazāk) domājam par attiecībām utt. pēc tam paiet kāds laiks,(kādam tie ir mēneši kādam gadi, kādam gadu desmiti) iestājas attiecībās rutīna un atkal ir šis jautājums - vai tiešām viņa ir tā īstā, tā liktenīgā? un atkal viss sākas no gala..........................

nu tur tev taisniba...lidz tam laikam jaizaug,lai to spetu novertet un nepazaudet

jo mīlestība uzliek zināmu atbildību

Tu tiešām baidies?Parasti bail ir no sāpēm,kas var sekot,bet-ja baidīsies no sāpēm,nekad nespēsi izjust to burvību,ko sniedz mīlestība.:))))

Ticu...es vinju paziistu

Ko Tu muldi? Es pat no Velna nebaidos,sen tas ir izbaudīts!...

protams kad ticu,

es ticu, jo esmu saticis jau vairākas savas otrās pusītes

kas tic tas atrod galvenais Noticēt sev.

Nu to tu izvelies pats,samazgas vai vel ko!

es
a ko tad samazgas strebt???

Mēs spriežam: “Labāk nebaudīt no laimības kausa, jo mēs cietīsim vēl vairāk, kad tā vairs nebūs pie rokas.”

stulbs jautājums!