Draugu īstās sarunas rodas no klusēšanas
18 декабря 2009 06:51
Ja kādu dienu Tev būs sajūta, ka gribi raudāt, piezvani man.
Es neapsolu, ka varēšu likt Tev smieties,
Bet es apsolu, ka raudāšu kopā ar Tevi.
Ja kādu dienu Tev gribēsies aizbēgt no visa, nebaidies, bet piezvani man.
Es nesolu, ka lūgšu Tev apstaties, Bet es došos kopa ar Tevi.
Ja kādu dienu Tu negribēsi nevienu dzirdēt, Piezvani man.
Un es apsolu būt ļoti kluss.
Bet ja kāda brīdi Tu zvanīsi un Tev neviens neatbildēs, Steidzies ātri pie manis, jo, iespējams, šajā brīdi Tu būsi vajadzīga man. Draugu īstās sarunas rodas no klusēšanas. Svarīgs ir nevis pateiktais, bet tas, ko nevajag izsacīt...
Ключевые слова: Draugu īstās sarunas rodas no kl0
Комментарии (7)
- Сортировать:
- новые в начале
- новые в конце
Anna N. 21 января 2010 18:57,,Patrīcijas dienasgrāmata''
Piedod, bet ir ļoti svarīgi pateikt no kurienes ir ņemts teksts.
Bet, teksts ir šausmīgi paties, un skaists. Milzīgs paldies grāmatas autorei- Annai Skaidrītei Gailītei!
Удалённый пользователь
19 декабря 2009 08:10Ir reizes, kad vajag paklusēt, bet tikpat biežas ir reizes, kad klusumam ir postošs spēks. Un plaisa rodas tieši no klusēšanas...
olegs v. 18 декабря 2009 12:06Var jau būt ka tā arī ir.
Удалённый пользователь
18 декабря 2009 10:51Draugu īstās sarunas rodas klusēšanas brīžos starp izteiktajiem vārdiem!
ARVĪDS S. 18 декабря 2009 10:01Uzskatu, ka tomēr ir svarīgāk pateikt un runāt nevis klusēt un domāt ka tāpat viss ir skaidrs bez vārdiem. Jā pēc tam var paklusēt pēc runāšanas. Tādējādi es nepiekrītu par klusēšanu.
Gunars s. 18 декабря 2009 08:32Kājās ir intelekts!
Ilze B. 18 декабря 2009 07:39Skaisti pateikts!Man ir tāds draugs...