Pamatā- esmu šeit un šodienā. Ar domu - par rītdienu. Pagātnē- krietni retak, ja nu vajag no tās pasmelties pieredzi.
Ne katra vecā poēma ir laba,ne katra jaunā - slikta.Prātīgais paļaujās uz rītdienu.
manas domas kā nevaldāmi savva'las zirgi - kur iedomājas tur aizkliist, vakarā knapi varu piedabūt atgriezties mājās ...
laikam jau tagadnē-jo dzīvojam tagadnē-bet interesanti ir lasīt vai skatīties filmas par iepriekšējiem gadsimtiem,ceļojumos apmeklēt senas vietas
Jau kādu laiku ir riktīgs sajukums... vispār mēģinu atrasties šeit un tagad, ka arī domāt par konkrētu darāmo šajā brīdī.
Visos laikos. atkarībā no tā ko daru vai nedaru. Patīkami ir kavēties labās atmiņās un jauki ir pasapņot par nākotni.
pagatne lai paliek pagaatnee..es divoju shodien un tagad..domaaju ko iesakt riit..
Tagadnē...
viena acs tagadné,otra tuvàkà nàkotné
Tagadnē.
...uzpeld no pagātnes sasauces...kā pieredze tagad nākotnei...
Bez tās par olu nevarēs uzcept...necep jau pirmo reizi...
dzivoju tagatne
no visa pa druskai
lai izprastu šoto -es mēdzu kavēties arī pagātnē -protams dzīvoju tagadnē un visi sapņi man ir saistīti ar nākotni ........manā pagātnē ir daudz pamācoša ,tāpēc atmest to pavisam,kautkā pat nebūtu pareizi ...........
Nu , pašlaik viņas darbojas reālā laika režīmā ...
Tagad un tik uz priekšu.V ecos caurumus vairs reti lāpu.
Domas - tās savus iet ceļus ..., uz priekšu , uz sāniem ..., uz atpakaļ - iet ...
Pēdējā laikā vairāk pagātnē. Nākas paanalizēt ko esmu salaidusi grīstē,lai otrreiz uz tā paša grābekļa neuzkāptu.
Biežāk pagātnē, bet cenšos pieslēgties vairāk tagadnei. Par nākotni tikai reizēm atļaujos pasapņot.
Tas ir atkarigs no noskanojuma.No visa pa druskai.
Reālajā laikā,ar fantastiku nenodarbojos.