Atslegas vārdi: gribas ēst0
Guna a. 3. jūl 2014. 12:27Viņas atbildesElementāri taču !
Met kastrolī cirvja kātu /atbrīvojot pirms no cirvja, lai nebūtu metāliska piegarša !/ , tad visādus krikumus , kas nu ir pie rokas / gaļiņu , kartupeļus, burkānus, kāpostiņu , sīpoliņus /..., kad zupīte sāk -> mhmmm ! smaržot , uzbirdina dillītes , lej šķīvī un klepsē nost !
met kastrolī ar lozberglapām un vāra ar skābenēm un sīpoļiem vai burkāniem un puķkāpostiem - tas pēc gaumes
/ja vienkārši pār's reizes pavicināts cirvis, tad jāvara pavisam mazliet.... ja trešajā paaudzē jau lietots - tad labāk ātrajā katlā likt/....
Kā jau latviešu tautas pasakā vēstīts, zupu var izvārīt pat no cirvja kāta, ja tik pieliek pa drusciņai klāt šādus tādus labumiņus.
„Ja vaicātu, ko māca skolā, tad latviešiem tipiskākā zupa ir soļanka, taču ikdienā tā ir pupiņzupa, kāpostu zupa, gaļas zupas vai cirvja zupas,” nosmej Vincenta šefpavārs Mārtiņš Rītiņš.
Visupirms ir jāsameklē krietni vien taukains cirvis Pārējais jau ir vien tāds sīkums .......
Jāpalasa tautu pasakas !
Katrs mazais bērns (ja iemācīts mīlēt grāmatas un lasīt tās) atbildi zin .
Lūk,pavisam vienkārša tā padarīšana.
Ceru,ka izdosies!
Izlasi vienu vācu tautas pasaku, kā zaldāts no cirvja zupu vārīja, tad zināsi. Pasakas nosaukumu aizmirsu, bet atceros, ka viņš putraimus, kartupeļus, sviestu, sāli un sīpolus pievienoja...
Mēgini --un sanāks---no diķa zivtiņu---no dārza kartupeli...!!!
Mauc ar cirvja pietu suķim pa pieri un tad abus katlā.