Rīgas pilij,ja Bērziņš jau bija apstiprinājis par iejaukšanos ģimenes lietās no ārzemēm.

Kad bija pilngadība,vairs neradās problēmas ar tikšanos pie Ļeņina pieminekļa.Un vienam jāvāra makaroni,jo mammai darbs,lai kaimiņiem nav aizdomas par nepieskatītu-Diplomātija.

Vēl aizvien,bērnus adoptācijai uz ārzemēm vienkāršotāk nosūtīt,ja garīgi,vai fiziski slimi?Jautāts uz jau bijušo Rīgas pili.Mammai bija pat elektrošokeris,mazā režīmā,ja sākts runāt angliski,vai lasīts,apstiprinu,nav bijušas smadzenes.

Ta kā tārpi te ņemās,lien virsū