Indriķa hronika

11. dec 2020. 12:44

Sveika ārpasaule, nezinu, vai šīs rindas jelkad nonāks līdz jums, bet nevaru nepadalīties savās stāstā.

Ir tā Kunga 1992. gada pavasaris un bruņojies ar zīmuli, kuru nupat iemainīju pret melnās tējas paciņu, es steidzu astāstīt šīs nakts notikumus, kuri mani salauza vārda burtiskā nozīmē. Kā jau tu noproti, manu dārgo lasītāj, esmu pelnījis sodu un tagad to izciešu slēgtā tipa cietumā Valmierā. Par ko mani sodīja, es šobrīd nestāstīšu, lai neattālinātos no sava stāsta būtības. Jāsaka tikai viens, ka jau kopš agras jaunības, mana kaisle ir sieviešu apģērbs. Sāku ar vecākās māsas kleitām, svārkiem un blūzītēm, beidzot ar kaimiņienes sētu, kurā reizi nedēļā tika izžauta izmazgātā veļa. Kamēr citi ciematnieki svētdienās, devās uz tuvējo baznīcu, lai klausītos prāvesta teiktajā, es devos savā svētajā karā pretim Vaļas tantes izžautajai veļai. Bet ne par to ir stāsts. Atgriežamies atpakaļ uz 1992... Noklaudzēja smagās metāla durvis un apsarga smagajam atslēgu saišķim grabot, tika padota komanda- "visiem celties, jums ir jauns kameras biedrs." Durvis atvērās un man pretim no vāji apgaismotās un piesmakušās telpas raudzījās 11 acu pāri. Gaisā vēdīja pelējuma, fekāliju un sviedru aromāts, kuram pāri gūlās lētas tabakas dūmu smārds. Tā es tur stāvēju, nedaudz apdullis, no kameras gaisa un grūti caurskatāmās, piepīpētās dūmakas, kas karājās telpā, gluži kā migla ielejā. "Nāc iekšā"! kāda balss mani laipni aicināja kameras dziļumā, “apsēdies, pastāsti, kas esi, par ko šeit esi atsūtīts, kāds termiņš”. Es neveikli, ceļiem ļimstot devos balss virzienā. Pārējie kameras biedri, klusi kā miroņi, ar tukšiem acu dobumiem, mani pavadīja. Acīm aprodot ar pustumsu, kas telpā valdīja, es pamanīju puskailu vīrieti, kas sēdēja pie improvizēta galda, kas sasists no pāris neēvelētiem koka dēļiem. Pienācis tuvāk es manīju, ka cilvēks, kurš mani uzrunāja ir klāts ar visdažādākajiem tetovējumiem. Savu gludi skūto galvu nepacēlis, viņš skārda krūzē cītīgi maisīja tēju. “Kā vārdā”? noprasīja viņš. “Indriķis”, neveikli atbildēju es un netlaižot skatienu, vēros, kā krūzē karote sataisījusi milzu virpuli, velk manu skatienu tajā. “Piesēdi”, savu roku pacēlis, izstieptdams divus dzeltenus pirkstus, viņš norādīja uz gultu sev pretī. Paklausīgi, kā sētas suns es ieņēmu man norādīto vietu. “Vai nevēlies būt mana meitene”? Uzmetis šķelmīgu skatienu man, viņš pēkšņi pajautāja. “Ar prieku”! Es atbildēju un sajutu kā krūtis man pielīst ar mīlestību. Tā kā kameras biedri bija ļoti jauki un sirsnīgi piuši, viņi kopīgiem spēkiem palīdzēja man atbrīvoties no cietuma administrācijas piešķirtā apģērba. Metoties sava jaunā drauga skavās un pārklājot viņa tetovēto miesu ar skūpstiem, es kaisles pilnā balsī jautāju. “Kā tevi sauc”? “Vaļera, sauc mani par Vaļeru”! Atbildēja viņš un mēs pazudām zem segas. Vai spējat iedomāties spēcīgu, lokālu vētru cietuma palagos? Tas bija orkāns. Vaļera mani turēja savās stiprajās rokās un ieguva atkal un atkal, man pazuda laika izjūta, viss sapinās vienā mudžeklī, palags kopā ar laiku, Vaļeras tetovētās krūtis, uz kurām, kā divi baznīcas kupoli, pretim slējās viņa piebriedušie krūšu galiņi. Es biju laimīgs… Vaļera čukstot stāstīja, ka sadabūs man kādu topiņu un sintētiskās biksītes, kuru maliņas būs rotātas ar volāniņiem. Man acīs bija asaras. Bet pienāca rīts un gaidītā apskāviena vietā, es sajutu tukšumu savās cisās. Vieta kur vēl vakar gulēja Vaļera, bija tukša un auksta. Es piecēlos sēdus un cauri pustumsai centos saskatīt kur mans draugs ir palicis. Pēkšņi, kā zibens spēriens, mani šokēja tas, ko es redzēju! Vaļera, savu sāļo čupačupu izbaroja, vienrocim Genādijam, no otrā stāva koikas… Mana sirds salūza… Turpinājums sekos: Indriķis devītais.

Atslegas vārdi: Indriķis devītais2

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (22)

Frēzija v. 17. dec 2020. 18:04

  Hm, anonīmā sūtītāja raksts  
Bet saskatāms iepriekšējā autora rokraksts ... . Mja, neslēpta sajūsma Maksītim par šo rakstu, diez, aiz ko tā    ....., iepriekšējais viņam nepatika. Uz to viņam atbilde ir pašam  
  Domāju, ka šis autors kādreiz ķersies pie savas dzīves grāmatas, uzrakstīts labi, nav svarīgi par ko ir tas temats.

Gunta L. 16. dec 2020. 18:45

Turpini tik,noiets buus...

Ina E. 12. dec 2020. 17:55

  

Vasilijs P. 12. dec 2020. 17:00

Neviena vārda par precībām ar Madonnu,ko kāds cits nu būtu ļoti vēlējies,vai kādas citas!

Vasilijs P. 12. dec 2020. 16:58

Viņš darījis visu,lai Fidela Kastro kungs Amerikas Balsi no Wašingtonas spētu klausīties,ja cehiem nav nodotas normas.Un iemācīties lodēt,kā Pugo vai Dremakova kungs.

Max M. 12. dec 2020. 16:20

Vispàr jau sabiedrîbà neviens nav lieks. Galvenais ja ir pieprasîjums  

Max M. 12. dec 2020. 14:13

Nu ja,citàdi te dazhi rakstîja,ka amigoss esot izmiris  

Raivo K. 12. dec 2020. 13:49

Amigosā šodien ir ko palasīt ..

Max M. 12. dec 2020. 02:16

https://www.youtube.com/watch?v=LXEf7AF72D4
Te jau pavisam draudzîga dziesmina. Daléji noblokéta. Lai aizsasargàtu mîluminus  

Max M. 11. dec 2020. 23:00

https://www.youtube.com/watch?v=q_PuvHNPN-I
"Shmon" tulkojas "pàrbaude,kabatas utt." lv
"paosti man dupsîti,/ar degunu/, un  izliecies kisa par sunîti..ùu.."
no kriev.val apm. tà...

Max M. 11. dec 2020. 22:32

Negribu tavà blogà likt dokumentàlus, melnbaltos kadrus. Labàk pameklésu ko jautràku  

Dzēsts profils 11. dec 2020. 19:36

Malacis Ķenguli   ! Šeit ir visa tava jēlā būtība   . Ar nepacietību gaidīšu turpinājumu  

Jurijs Ķ. 11. dec 2020. 18:05

Labs labu nemaitā  

Max M. 11. dec 2020. 17:00

Es péc laicina iegriezîshos,ar dziesmàm  

Max M. 11. dec 2020. 16:57

https://www.youtube.com/watch?v=FZff5Tj5Bzc
"Песня посвящена Сергею Пенкину. Это была песня-шутка. Он и Цой познакомились в Евпатории 1988 г. Пенкин часто использовал слово малыш при общении." Tautai jàzina stàstu izcelsme.
Man liekas,ka shî dziesma te labi iederas.Papildina sho jauko stàstu vokàlà plànà  

Max M. 11. dec 2020. 16:45

Vienreizéji labi uzrakstîts stàsts. Labs,teiktu pat akadémisks darbs! Ar labi izstràdàtu pamat sizheta rezghi,kursh iztur jebkuru kritiku. Ir gan skaists ievads,labs iztirzàjums un kàrtîgs nobeiguima epilogs. Sizets ar kràshniem epitetiem,labi ticami dialogi.Tà lûk ir jàraksta, vienkàrshi prieks lasît. Silti iesaku !

Jurijs Ķ. 11. dec 2020. 14:00

0.7 ruma dienā?

Nakts T. 11. dec 2020. 13:59

Es tomēr dodu priekšroku Hemingvejam...

Jurijs Ķ. 11. dec 2020. 13:57

Es esmu tikai spalvas kāts tā Kunga rokās.

Autorizācija

Ienākt