Tāds rudenīgs vakars, kad mājas iededz savas spožās acis, parkā laternas dod blāvu miglaini spocīgu gaismu,drēgni silts.Tāds nenosakāms noskaņojums Mārtiņos. Nav ne priecīgi,ne bēdīgi,domas ne pie kā nepieķeras.Šovakar paskrēju ar savu suneni parkā atmuguriski,savādāk nekā parasti. Viņa tā jocīgi nesaprotoši  paskatījās,taču izlēma,ka tā ir rotaļa. Vēl pamēģināšu ķemmēt matus ar kreiso roku!
Jo ilgāk dzīvojam, jo skaidrāk apjaušam, ka neko, neko nevaram ne paredzēt, ne kontrolēt, ne vadīt….  

Grīziņkalns vakarā.