Kā būtu, ja būtu,
Kā būtu, ja par ūdeni kļūtu,
Kā būtu, ja savu sirdi justu,
Kā būtu, ja siltumu sajustu.
Kā būtu, ja aizsaulē pazustu,
Kā būtu, ja par putnu kļūtu,
Kā būtu, ja sniegavīrs izkustu,
Es tikai gribu laiku izjust.
Es gribu no mušas ziloni uzpūst,
Lai laiks ar visu bijušo reiz saplūst,
Lai tilti aiz manis visi salūzt,
Lai visi meli paši no sevis izzūd.
Tēmas, kas pašas no sevis mēdz izjukt,
Telefons izslēgts un simkarte izmesta,
Lai tik nevarētu sazvanīt viņu,
Tam nav nozīmes, kam tagad tici.
Es mīlestībai vispār neticu,
Es pats nezinu kur esmu palicis,
Es zinu, ka man plēst ir paticis,
Pa rētām un rētas ir tikai palikušas.
Man ir vienalga, ja tu par to smaidi,
Tu mīlestību caur maku tikai gaidi,
Tu esi netīra sieviete ar netīriem vārdiem,
Tie vārdi dvēseli spārda un padara aukstu.
Tu kā ar lodēm manī lodes sirdī šāvi
Tu suņus no savas dvēseles man virsū laidi,
Es gribu būt cits un to brīdi tik ļoti gaidu,
Lai varētu saprast, kur varu rast to smaidu.