.... cienīt visus?? .. nē, nespēju gan!!
10. jūl 2015. 19:52
.. pa reizei mēdzu savest daudzmaz kārtībā savus ierakstus/pierakstus/špergalkas... kas uz maziem papīrīšiem- visapkārt man- kompim, pie gultas, visur... manu domu, ne manu domu pierakstījumi... vārdi, kas aizķērušies kkad, kkādā sakarībā... izkratīju pēd.izlasītās grāmatas, arī- jauks špergalku lietutiņš- izlidoja :D ..
.. uz vienas no tām /atvainojos izteikuma autoram, jo- neesmu piefiksējusi; atvainojos arī par to, ka, iespējams, ne gluži precīzi.. dažreiz- sadzirdu ko tādu, kas aizķer, pa radio, un- vnk stenografēju, pazaudējot pirmavotu/:
"Ikviens cilvēks, kurš uzrodas mūsu dzīvē, ir skolotājs. Kāds māca mums būt spēcīgākam, kāds- gudrākam; kāds māca- piedot, kāds- būt vnk laimīgam.. Kāds vsp mums neko nemāca- vnk lauž mūs, bet arī no tā mēs iegūstam pieredzi. Cieni ikvienu cilvēku, ja arī tas uzradies tikai uz mirkli. Jo, ja tas uzradies, tam vien jau ir kkāda nozīme."
................................
Pirmajā mirklī- vēlējos šo vēstījumu- saplēst.. aizmest!!! Kam visi šie smukie vārdi, ja nejūtu- segumu?? .. Ja vēl aizvakar- pieļāvu jau 3.-o x!!! reizi savā dzīvē- vienu un to pašu kļūdu?? Un- kā izrādās- neiemācījusies- neko!!!!.. ; kā var būt- skolotājs, cienīt pie tam?!- cilvēku, kas izmanto ikkuru iesp.pazemot mani, te??...
.. nesaplēsu; pirms- neuzrakstījusi šeit. Ja viss no teiktā nav pieņemams- man, tas nenozīmē- ka nav pieņemams- nevienam :) .. Aiz to!
Atslegas vārdi: tiem0, kas spēj rast to0, kas rodams0
Komentāri (35)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzēsts profils
7. aug 2015. 10:37Kāpēc vienmēr skolotājs ir kāds cits, ārpus manis? Kāpēc nevar pieņemt, ka paši sev esam skolotāji!?
Andris L. 7. aug 2015. 10:34
...bet ja nu šis skolotājs ir uzradies lai Tu iemācītos vienkārši cienīt jebkuru cilvēku. Viņš dos Tev vajadzīgu mācību Tev nepieņemamā veidā un izvēle ir Tevis pašas ziņā - pieņemt to vai nē. Ja spēj pārkāpt pāri savam EGO - pieņemsi mācību un nepieļausi kļūdu, ja savs ego ir tuvāks - nepieņemsi skolotāju (arī mācību) un savu kļūdu atkārtosi.
Jo ir tāda sena likumsakarība - sempai/ kohai (vecākais/ jaunākais) - lai veiksmīgi notiktu apmācības process ir jāvar cienīt gan mācību, gan skolotāju, kurš šo mācību pasniedz.
Vasilijs P. 12. jūl 2015. 17:43Kanadietim ari slikti esot palicis-bet-Galvenais,kad Dokumenti ir veseli
Ingrida X. 12. jūl 2015. 16:50... kurš tad te par seksu?? .. nu gan!! ar tādām fujībām- ne jau mēs!!! .. ar puķēm, Vasilij, ar puķēm!!!
Ingrida X. 12. jūl 2015. 16:49Tev būs traki, Puisi!! visos blogos nāksies tgd iesvinēt, ka tik nu beigās sevi savākt- pēc tiem priekiem... .. man- vakars brīvs, numuriņš- tas pats; ja vajag palīgos- uzzvani, droši!!!
Vasilijs P. 12. jūl 2015. 16:49Piedod-man seksam laika neatliek-svinam
Vasilijs P. 12. jūl 2015. 16:47Man abas rokas ar glazem aiznemtas-piedod
Ingrida X. 12. jūl 2015. 16:46uiiii!!! paldies!!! tad jau 2x sauksim tostu, ok?? pagājušajos un- esošajos!! forši, Vasilij!!
Vasilijs P. 12. jūl 2015. 16:42CIP ar apsveikumiem vien nodarbojas
Vasilijs P. 12. jūl 2015. 16:38Sirsnigs sveiciens Dziesmu svetkos!
Ingrida X. 12. jūl 2015. 16:36....
/Vasilij!! / ..
Vasilijs P. 12. jūl 2015. 16:35Tu jau visu zini-man nav ko Teikt No Commennt.
Ingrida X. 12. jūl 2015. 16:33... jāaizlaiž uz veici, vai?? un tad- katrs savā monitora pusē- saskandināsim uz Tiem Svētkiem, ok??
Ingrida X. 12. jūl 2015. 16:32 nu vot- izsiti gan mani no nopietnības!!!! Tgd visos blogos sekos Tavs apsveikums "jau pagajusajos Mongolijas Tautas revolucijas svetkos"????
.. paldies!!! Tev- arī: puķe no sirds !!! /tuk- tuk.../ ..
Vasilijs P. 12. jūl 2015. 16:29Manis pec,lai BRIKS ar Eiropu kopa saimnieko-galvenais-sapratne Un protams!Apsveicu Ingridas kundzi-jau pagajusajos Mongolijas Tautas revolucijas svetkos
Ingrida X. 12. jūl 2015. 16:27Sveiks, Vasilij!! nu ja- Tu jau mums Atbildīga Persona!!
Ingrida X. 12. jūl 2015. 16:25 Ieviņ!! Cik nu augsta vai zema man ir tā sētiņa, tik ir :) .. tāpat no tiem pusteikumiem/domu aizmetņiem, kas skar manu pers.dzīvi, neieslīgstot ne detaļās, ne personālijās, mana pers.dzīve ir un paliek- pie manis. Un, lai cik neticami tas neliktos pēc tā, ko esmu te rakstījusi publiski, tajā, kas skāris visdziļāk un vissāpīgāk, nedalos ne ar vienu!! Arī reālajā dzīvē- nē.
Ir grūti saglabāt ārējo pieklājību pret cilvēkiem, kas rīkojas tik zemiskiem paņēmieniem, ka... viss, ko vēlos iemācīties, ja nespēju pretī ar ironiju, tad paliek kas??- ignorance. Cienīt?? Par ko?? Par prasmi žonglēt ar pašuzradītām samazgām?? Retorika, protams!.. oki- pie svētdienas un vsp- galīgi lieka!!
Vasilijs P. 12. jūl 2015. 16:23Esmu vienigi pienakuma cilveks-pec oficalas apstiprinasanas CIP informators amatam.Nevaru spriest,kas nu kuram tuvaks.Uzticos Ministrijam,un dotiem uzdevumiem.
Ingrida X. 12. jūl 2015. 16:10 Lkm ne to vārdu izraudzījos- "špergalkas", ja jau manis uzrakstītā 1.rindkopa tika uztverta kā ieknābiens; joprojām nesaprotu- kādā sakarībā?! Kādēļ sekoja tāds koments 20:06?! Par "špergalkām" saucu nestandarta lapiņas, kad kādu, vairs nevajadzīgu papīru, sagriežu mazākos, lai ir pa rokai, kad vēlos ko pieskicēt; un tikai :) Jautri!! :))
Jā, Ineta. Katram/-ai savs skatījums, sava latiņa, cik tālu atļaujam sev iet- gan dzīvē, gan virt.vidē. Citam interesentāk šķiet ievietot pārkopējumus, garumgaros, bez vienas savas domas, izteikuma- ok; cits- pieturas, it visā, pie sevis uzveidotā paštēla- ok; cits nav vēl iepraties tai gudrībā, ka savs patiesais "es" noliekams maliņā, kad izsakās te. Nu ko?? Kā komentā, kura autors dzēsies, teikts: jāmācās vien tālāk šajā dzīves skolā :) Katrā ziņā- paldies par uzrakstīto!! Ir reizes, kad pašlepnums liek spirināties pretī, bet tāpat jau to, kas lasīšanas vērts, lasu un pārlasu vairākkārt- pieņemot ko vai paliekot pie sava
/tikko, jau ar šībrīža sajušanos, ne tikai tās, konkrētās stundas, kad rakstīju blogu, visu pārlasīju vēlreiz... un- sapratu- bija man vērts- izlikt to ārā, vērts- tgd pie tā atgriezties.. Citreiz diena vai- divas, ir kā puse dzīves, ne tikai notikumu ziņā, bet arī izdzīvotā/izjustā intensitātes ziņā/ ..
Dzēsts profils
11. jūl 2015. 11:28Sētiņai ir jābūt ap katra cilvēka dzīvi. Tā tas ir bijis sen senos laikos un tagad arī. Izstāstīt savu dzīvi šet ! Neprāts. Cienīt visus, pietiek būt pieklājīgam. Cieņa rodas pret dzīvē satiktiem labiem, patiesiem, jaukiem cilvēkiem.