varam jau pateikt: nē!
un bēgt no visa un sevis
krāt noskrietos kilometrus
aprokot tos bez lentas
bez vietas, kas iezīmēta
atrašanai reiz citai
bet tad, kad to gaidi vismazāk
vismazāk no sevis- pašas
tad uzcelies naktī aukstā
un Zvaigznes debesīs klusē
un nerāda ceļu Mēness
tad kājām basām un sirdi
basu, kas neritmiski sit
saproti- tur, zemzemē, kaut kas
joprojām- rit.. un nu jau- kaklā
kas sāļš.. tās asaras/asinis tavas?
joprojām tik siltas..
tas viss ir galīgi kreisi
un simts reižu- nepareizi
rakt ārā aizvakardienu
vēl vienu, vēl un vēl vienu
ņemt plaukstās un sildīt
kaut pirksti ir auksti un auksts ir
viss kas ar tevi šai laikā
nav noticis

vai dzirdi?? vai tagad to dzirdi??
Neaproc siltu sirdi!!!!!
.............................
vai tiešām es balsī kliedzu?
vai čuksts bija skaļāks kā kliedziens?
bet- nakti es aizbaidīju
un atsaucu dienu nu jaunu..