Nu re..cik cilvēku -tik viedokļu, Ritma   

Vot..vot..Ati..pareizi saki..paņems instinktīvi to lielāko.. Nu vismaz mani bērni tā darijās kādreiz

Nepiekrītu , Ati ! Paņems to ābolu , kurš iepatiksies - varbūt mazo sarkano paradīzes ābolīti ..

Protams , ka nē , Lillij !   Tas taču būtu briesmīgi ..

Bērns nekļūdīgi paņems lielāko ābolu-pieaugušais vel padomās.

Ziga , dzīve visus parāda , kādi esam patiesībā , nevis kādus dažs sevi iztēlo.

Kā nu kurš..Alkatība jau ne visiem piemīt.

Bērns visu sajūt instinktu līmenī , neko lieku viņš neņems , tikai pieaugušie ir alkatīgi..

Taisnība, to dzīve pierādījusi.

Ati , tas jau no citas operas ! Ierēdņiem tik cauras kabatas , ka viss iekasētais sabirst uzreiz ofšoru kontos , tur nekāds dāsnums nelīdzēs..

Nu vienkārši drusku oponēju Tavam ierakstam. Nekā personīga Tas tikai mans subjektīvais viedoklis.

Ābolus atdevi visus - tas bija dāsni , jo neatstāji sev nevienu..   

Bērns, kamēr vēl mazs, neapzinās kāds viņš ir un visiem cilvēkiem kopš dzimšanas ir privātīpašnieciskas tieksmes..''mans''..''man''..Un tikai pēc tam, paaugoties sāk apzināties, ko var, ko nevar, kas ir slikts, kas labs,audzināšanas rezultātā. Ja neaudzināt, tad būtu visi cilvēki kā mežoņi alas laikmetā..

Vot,vot!Pie mums tagad ir modē-atdod vairāk,nekā vari atļauties,un esiet lepni,vēlams ļoti lepni.

Nu jā..ja man ir divi āboli es tos atdotu tev! Man pašai nepaliek.. Tātad es atdevu pēdējo..Nav žēl. Bet trešo tā kā nevaru iedot..Nav.
Jā, lepnums varētu būt gan jau kā rakstura iezīme, piekrītu..bet arī audzināšanai ir nozīme..

Tās ir Tavas sajūtas , Tev labāk zināt ..

Protams, ka ne. Es jūtu tevis radītās smalkās vibrācijas... Vai varbūt tas ir tramvajs?  

Es Tev neko neprasīju , Jurij..

Dot vairāk , nekā vari atļauties - nozīmē liegt sev kaut ko , ko atļāvies , bet tagad atdod, kam tas vairāk nepieciešams .Lepnums un pašapziņa cilvēkam vai nu ir , vai nav , neatkarīgi no audzināšanas , Lillij.

Apmierināties ar papīrīti...? Hmm.... Pati arī apmierinies ar papīrīti?