Sers Frānsiss Galtons (viens no izcilākajiem pasaules psihologiem) veica savdabīgu eksperimentu. Pirms doties ikdienas pastaigā pa Londonas ielām, viņš sev iestāstīja: „Esmu pretīgs cilvēks, kuru Anglijā visi ienīst!”

Viņš, līdzīgi pašhipnozei, dažas minūtes koncentrējās uz šo apgalvojumu un pēc tam kā parasti devās pastaigā. Kaut gan tas „kā parasti”, tikai izlikās. Īstenībā notika sekojošais. Uz katra soļa Frensis juta uz sevi vērstus nicinājuma un riebuma pilnus garāmgājēju skatienus. Daudzi novērsās no viņa un vairākas reizes viņam tika adresēta rupja lamāšanās. Ostā, kad Galtons gāja garām, viens no krāvējiem ar elkoni tā pagrūda zinātnieku, ka viņš iekrita dubļos. Likās, ka naidīgo attieksmi ir pārņēmuši pat dzīvnieki. Kad viņš gāja garām ratos iejūgtam zirgam, tas iespēra viņam pa gurnu tā, ka viņš atkal nokrita uz zemes. Galtons centās izsaukt līdzjūtību aculieciniekos, bet bija ļoti izbrīnīts , dzirdot, ka cilvēki metās aizstāvēt dzīvnieku.

Galtons steidzās mājās, negaidot, kad viņa domu eksperiments nonāks līdz vēl briesmīgākām sekām.

Tas arī ir viss stāsts par pastaigu, no kuras var izdarīt vismaz divus svarīgus secinājumus:

1. Cilvēks ir tas, ko viņš par sevi domā.
2. Apkārtējiem nav obligāti paziņot par savu pašvērtējumu un dvēseles stāvokli. Viņi to tāpat sajutīs.

Īstenībā cilvēki jūt cilvēka attieksmi pašam pret sevi: viņi sajūsminās par tiem, kuri sevi augstu vērtē un ienīst tos, kuri sevi nemīl. Tātad, ja mūs kaut kas neapmierina mūsu pasaules uztverē un uzvedībā, citu cilvēku attieksmē pret mums, mums vajag „kaut ko” izmainīt sevī.

Bet sers Frānsiss Galtons apsolījās vairs nekad sevi nenoskaņot uz negatīvo, bet savu eksperimentu izmantoja zinātniskajos darbos, kuros pētīja negatīvo apgalvojumu ietekmi uz cilvēku pašvērtējumu.  /no neta/

Cilvēk , padomā , par ko domā !