.... to mazo, labo vārdiņu- spēks :)
6. okt 2014. 08:19
Atkal jaunas nedēļas sākums. Brīžam ir sajūta, ka laiks iet tik strauji, kā smiltis- caur pirkstiem. Dari taču to un šito + vēl kaut ko... bet- skat!- te dienai sākums, un te jau- atkal beigas!! Un visu laiku neatstāj tā muļķīgā sajūta, ka viss, vairāk vai mazāk- pagaidām, it kā gaidot /gatavojoties?/ tai īstajai dzīvei... Vnm domāju- nu jabūt taču brīdim, kad šī, kaut kā nepiepildītība- līdz galam, zūd.. Un- sāc dzīvot ar pilnu krūti, ar to rimto laimes sajūtu sevī, pēc kuras tā tiecies...
Vakar, klausoties sarunu, aizķēra Vara Vētras teiktais, kā vnm- tieši tas visvisvienkāršākais: pasaki cilvēkam labu vārdu, un viņa diena tai mirklī izmainās! Nu kaut vai- pasakot otram, un nav sarīgi- sievietei vai vīrietim: Tu izskaties ļoti labi!, cilvēka acis iemirdzas, un- ticība sev un varēšana- pieaug
Un tas, ko iesākoties jaunajai nedēļai, vēlos pateikt Jums un arī sev- nu nepažēlosim viens otram tos labos vārdus!! Vistuvākajiem cilvēkiem, kuri mums blakus, kuri- pa gabaliņu, cilvēkiem, kas mums apkārt! Tik maz un reizē- tik daudz!! Jā, ļoti daudz jau atkarīgs no mums pašiem, kā mēs uz to vai- šito, bet- cik maksā tāds mazs siltumiņš, kuru mēs- otram? Necik!! Siltāk- viņam, siltāk- mums pašiem, ar sajūtu- esmu kādam izdarījusi ko jauku
Atslegas vārdi: cilvēks cilvēkam0
Komentāri (13)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Nauris N. 6. okt 2014. 15:37
Ingrida X. 6. okt 2014. 15:36Tikai dabiski, Naurēn! Ar atgriešanos!! .. un- lai arī Tev- to labo vārdiņu netrūkst- ne saņemt, ne- dot!!
Nauris N. 6. okt 2014. 15:33Pat suns ..asti luncina ..........labu vārdu sadzirdot..
Ingrida X. 6. okt 2014. 15:20....
Dzēsts profils
6. okt 2014. 15:14Paldies
Ingrida X. 6. okt 2014. 12:58Paldies, Alisīt! :)
Zini, kas man šorīt ienāca prātā?? Spilgtāk par spilgtu atcerējos tās sajūtas, kādas man bija vasarā- šūpojoties un lēkājot pa batutu /tas bija tad, kad biju darbiņā, un iespēju "izrauties"- gaužām maz/- tās bija kā bērnībā!! Baudīju šūpoles un silto vēju, un aiz prieka gribējās skaļi iekliegties... un tad- kad iemācījos nebaidīties krist uz dibena, lecot pa to batutu, tad- jā!!, tas bija tik forši, kā lidojums ar kopā sasietajiem n-tajiem kaprona lakatiņiem- no šķūņaugšas- sen sen sen... Un- tas bērns mūsos- tepat jau vien- ir, ļaut tikai viņam savureiz vaļu
Ingrida X. 6. okt 2014. 12:49Ir, Lilij, un- būs!!! Ārā taču laiks jauks un bez tam- man tika atsūtīta adrese kādam visnotaļ foršam, aktīvam pasācienam, kur nopirkām tikko atlaižu kuponus
Var jau teikt: šeit un tagad, bet arī tas, ja zini- kas jauks- priekšā, vairo to priecīgo sajušanos- šeit un tagad
Ingrida X. 6. okt 2014. 12:43Tieši tā, Labā Omīte
Man prieks, un es tgd smaidu- goda v.!- par gadījumu, ko uzrakstīji te
Tur jau tā lietiņa: smaids rada smaidu, un- tas ir tik forši!!! :)
Strādājot zemē, kur uzsmaidīt- dabiska lieta, es pat nezinu, vai vsp spētu to, kas man tur jāspēj, ja ik pa laiciņam nesasildītu kāds smaids, kaut no cilvēka, pilnīgi sveša, silda gan, un vēl- kā!!!
Ingrida X. 6. okt 2014. 12:39Jā, Maija :)
Un- kā vēl spēj!!! Esmu pārliecinājusies- ne reizi vien
Dzēsts profils
6. okt 2014. 10:53Paldies, Ingrīd! Lai Tev arī jauka šī diena
Alise .. 6. okt 2014. 10:34Paldies, Ingrid!!!
Tik maz...un reizē tik daudz!
Tev arī, lai jauka šī saulainā atvasaras diena!!..
Dzēsts profils
6. okt 2014. 10:19Arī mazo smaidiņu. Piektdien pēc darba gribēju paspēt uz tramvaju, steidzos. Sapratu, ka esmu pazaudējusi vienu mazu lietiņu. Gāju meklēt, bet lielais šefs to bija atradis pirmais un nāca man pretī. Man tā sanāca, ka es viņam uzsmaidīju un viņš man atsmaidīja pretī. Nezinu kā viņam, bet man sirdī siltums ielija. Tā jau visi staigājam ar sasalušām sejām.
Maija V. 6. okt 2014. 10:01Lai Tev jauka un sirdī gaiša diena! labi vārdi spēj sasildīt un izgaismot pat visdrūmāko dienu,tas gan