Esot laipni, cenšoties saglabāt sevī pozitīvismu arī situācijās, kad ne visi cilvēki tā izturas pret mums, kļūstam tikai spēcīgāki. Aiz ko? Atbilde vienkārša: tādejādi mūsu atkarība no ārējiem apstākļiem aizvien vairāk samazinās. Spēja noturēt sevī emocionālo līdzsvaru- šo mierīgo, izlīdzināto vienkārša apmierinājuma sajūtu- sniedz lielu iekšēju gandarījumu. Un- izsist mūs no tā- aizvien grūtāk
Loģiski tikai- nekur jau tā, uz sitiena, nepazūd negatīvās emocijas, visādas problēmas, bet- mēs tiekam tām pāri daudz ātrāk un vieglāk, spējot saglabāt savu patieso iekšējo "es" :)
Ir jāprot just /izjust, sajust../, bet- tikpat ļoti jāprot- neieciklēties.
Un vēl, manuprāt, svarīgi ir saprast, ka putas ir un paliks- tikai putas
Šodien brīnišķīgs laiks visvisādām aktivitātēm- tām, kas bija, un tām, kas vēl sekos. Ar smaidu- rudenī!!
Atslegas vārdi: būt un baudīt0
14:12-
atbildu uz komentiem, kas man šķiet- atbildēšanas vērti
Paldies, Maija, par uzrakstīto! :)
Jā, šodien bija tāda situācija, kad patiešām centos palīdzēt Cilvēkam sev tuvam /tas nebija vīrietis, pasaku, lai atk kāds neiztulkotu ko pa savam, kaut- lai nu tulko, kā ērtāk /; noliku visu- savu sajušanos, prāta apsvērunus- pie kājas; vēlējos izdarīt ko tiešām labu.. un tad, kad šķita- ir izdevies gan!- piedzīvoju- fiasko. Gadās..
Tikai- esmu sapratusi vienu gan- kamēr cilvēks pats nenonāk līdz atziņai, ka vaina ir viņā, nevis apstākļos, apkārtējos, nesapratnes- šķietami- nozombētajos, tikmēr- palīdzēt, lai cik tīra un laba tava griba- tukša laika un emociju- pašķiešana. Diemžēl. Atk- kārtējā mācībstunda
kas tie tādi ir Mēs/i kuru vārdā uzsaukumus raksti/---nu gluži!!!-> vai ne pati Sudraba/
Labrīt,Ingrida man prieks par Tevi,sevi un tiem,kas mēģina saglabāt sevī pozitīvismu arī smagākos brīžos Esmu ievērojusi,ka tieši stresa situācijas parāda,kas cilvēkā ir iekšā,kā vairāk,labā,vai ne tik labā...tieši pēc kādas strīdīgas situācijas iekšēji izķidāju sevi,savas emocijas ,reakciju,lai no tā ko gūtu,kādu vērtīgu atziņu .Ar Tevi ir līdzīgi,paldies,ka esi strap mums ar to visu,kas Tevī mīt un padalies tajā arī ar apkārtējiem
Es Tev vienu interesantu lietiņu tgd izstāstīšu
Tikko izlasīju vēstulīti, kur viens Cilvēciņš, ar kuru tikai šad tad parakstos, raksta, ka vakar redzējis mani "Spicē", pat noraksturo, kas man bijis mugurā .. nu pasaki- kā lai nav jautri??; cik maziņa tmr tā mūsu Zemīte izrādās!! .. bez tam- ne jau nu katru dienu un katru nedēļu tur staigājos..
Labrīt, Valdi!! :)
Būs jauka, jo jauka esmu- es
Tev arī!!
Labrīt Ingridiņ!
Jauku dienu!
.. kaut- paldies!! Priecīga biju- jau dienas vairākas, Tu, Čiekuriņ, mani padarīji- vēl priecīgāku ; ja tas vsp- ir iespējams
.. saldus- Tev!
.. interesanti- ko Ivo Egle- tādu jaunu ieraudzīja, palūroties mana profilā 00:14??
......................
Atslābsti, Zēn /ok, Sieviete brožā!/; ne Tev tur- ko meklēt
... pārejoši, Mēnestiņ manu!!
Ja vakarā pazūd elektrība , un pazūd internets - pazūd arī man līdzsvars . Es kļūstu nelīdzvarots un šūpojos uz visām pusēm ...
Nu bet, Ineta!!! Esmu kopā ar tik foršiem Cilvēkiem un tik piepildīts šobrīd mans laiks, ka- nu vnk citādāk nemaz nav iespējams!!!
Nu traki, Atiņ
Tad jau es arī kādu sarūgtināšu, to negribot nemaz ..
oki! Vēl priekšā ceļš- vārda vistiešākajā nozīmē!!
Ingrid, Tu tiešām mācies, un man prieks Lai arī esi rāmāka un nosvērtāka, bet no Tava ieraksta dzirksteļo dzīvesprieks.
Enerģiju var tērēt dažādi: dārdinot zibeņus vai labdabīgi dzirksteļojot, man otrs variants tīkamāks
17:57-
Ha!! Loģiski, ka vajadzīgs ir viss- saule, vēji un zibeņi!! Jautājums tikai- vai tie zibeņi uzreiz sper tevi nost un- basta , vai- forši izej tiem cauri- neskarta; nu un- ja ar sirsniņu drebošu??
Jā, Ineta- es tieši tikko izlasīju Maijas "stāstu"!!! Un, ja godīgi- apmulsu pat mzl no šīs līdzības
Tāpēc jau es saku- vienmēr ceļā /nu- tās mācībstundas / .. var jau cepties- par šo un to, bet- ko tad tā tērējam?? Tikai un vienīgi savu enerģiju- pa tukšo!! Kuru ir 100+1 iespēja tērēt daudz foršāk!!
Nekas tā neiepriecina kā ziņa,ka kādam neiet.Tāpēc man nākās daudzus sarūgtināt.
Ļoti patīk Tavs šis novērojums un attieksme!
Un ar Bosika pieminēto pofigismu diez vai te kāds nopietns sakars, vienk. cilvēks iemācās palikt līdzsvarotāks un konstatē, ka viādos sadzīviskos kašķos nav jēgas, līdz ar to nav ko "cepties".
Man šķiet, ka šis ieraksts sasaucas ar Maijas šodienas stāstu , ar laiku, kas vēlas var kļūt "guru" , bet var tā neko arī neiemācīties. Atkarīgs no daudziem apstākļiem, gan audzināšanas, pieredzes, prāta, katra paša attieksmes....
Tu jau gribi,lai visu laiku spīdētu saulīte .
Nekā!vajag ari reizēm,paducināt un pazibēņot ka spalvas vien put .
Tikai tad tu esi PATIESI dzīvs cilvēks! Vo kā!
Nu Tu gan, Valdiņ, nošāvi galīgi greizi!!
Tie, ar pozitīvismu "zombētie"- ne tuvu nav flegmas /protams, ja tādi nav jau pa dzimšanu/!! Vai kkur doties- darbiņos vai nedarbiņos- Tavuprāt, jaukāk ar sarauktu pieri un dusmu un neapmierinātības pilnai?? Ha!! Ne velna!!