.... manas Māsas acis ir ļoti līdzīgas- manējām- zilas, tās- no Tēta
12. sep 2014. 14:58
Ir dienas, kad piesit kāda lieta- dziļāk, spēcīgāk, savādāk..
Jā, šis atk būs ļoti personisks uzrakstījums. Ja nāk no iekšām, bezpersonisks tas būt- nemaz nevar.
Es domāju par to, cik laika atdodu- būtībā- sev svešiem cilvēkiem.. vrb pat mazāk minūšu un stundu izteiksmē, cik- mērāma- emocijās.. Priekā, skumjās, dusmās... Un dažreiz, pašai uz sevi dusmojoties par to, šīs emocijas, kaut konkrēti te- netā- gūtās, pavelkas līdzi dzīvē spēcīgāk, nekā tās, daudz nozīmīgākās, saistītās ar patiesi saviem cilvēciņiem... Kāpēc esmu ļāvusi pārkāpt sev šo robežu???
Jā, kad biju atgriezta, sev svešā vidē, te radu vienīgo "kompāniju" vakaros, tik šausmīgi- vientuļos. Bet tagad??? Kāpēc arī- tagad???... man- nav sev atbilžu.. kā pieradums var kļūt- tik spēcīgs??.. Es tikai saprotu, ka kkas ļoti ļoti- jāmaina... Paskrienu- šur tur, iesaistos- šur tur, satiekos, parunājos, vēl kko.. bet- kur esmu atkal?- te!!.. es runāšu- godīgi: sajūtot te- daļu savas ģimenes. Bet, nu pasakiet man, arī godīgi!- tas taču NAV normāli??!! Kāpēc es katru dienu nevaru aizskriet līdz mammai, kas gaida, bet te- vairāk vai mazāk- bezmaz dienu- katru...
Jā, man kļūst no tā bail, cik dziļi esmu te- iekšā...
Un tgd- šī epifānija- sen zināmā- "iesita" tik ļoti..
.................................................................
Ja spējiet- dodiet, lūdzu, padomu, kā Jums izdodas atdalīt lietas šīs?? Reālo dzīvi /emocijas/ no- virtuālās?? Ok, kad atkal būšu ļoti viena- svešumā- tad, bet- kā saraut šo piesaisti- tagad??
................................................................
Atslegas vārdi: man kļūst no tā bail0
Komentāri (67)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Ivo E. 12. sep 2014. 23:57Nav normāli demonstrēt savu kājstarpi soc.tīklos, pēc tam tēlot apvainoto un apvainot citus par savu izrādīto ,,jaukumu,, komentēšanu .
Ineta L. 12. sep 2014. 22:22Ingrida tāpat kā liela daļa blogotāju "iekritusi" uz sirsnīgām un ne tik sirsnīgām sarunām Amigosā Nepārdzīvo, arī tā ir realitāte, lai gan virtuāla!
Robcikam vismaz neviens nevarēs pārmest, ka viņam mājās "ņi hrena ņetu..- "hrensta aug griezdamies
savsem k. 12. sep 2014. 22:14Arī "Winstona" pelni derēs ..
Dzēsts profils
12. sep 2014. 22:09no mangala deres...pelni
Dzēsts profils
12. sep 2014. 22:07kapec pelni nepatiks kukainim a patiks manam hrenam
Dzēsts profils
12. sep 2014. 22:02....apber lapas ar pelniem ...tie nevienam kukainim nepatīk...
savsem k. 12. sep 2014. 21:49Hrenam taču laps nav svarīgas - visa mantība saknītēs ..
Dzēsts profils
12. sep 2014. 21:46neko es ar savu hrenu nedarisu..lai dzivo un priecajas ta ka es...atos kas grauzis vinu lapas ..nosausu
savsem k. 12. sep 2014. 21:42A ko tu ar to hrenu darīsi ?
Dzēsts profils
12. sep 2014. 21:30......nu labākais jau būtu kūtsmēsli,bet vari jau arī minerāļus ...tirdzniecības vietās uzprasi pārdevējiem,ko un kā...
Dzēsts profils
12. sep 2014. 21:26kadi mesli man ir jalej virsu...
Dzēsts profils
12. sep 2014. 21:25nu pirmo reizi dzive es kaut ko iestadiju.....un nevareju iedomaties ka kads grauzis marrutku lapas...es tos grauzejus nosausu....nakosgad
Dzēsts profils
12. sep 2014. 21:22....tādas blāvas lapiņas...jāmēslo Robčik....
Dzēsts profils
12. sep 2014. 20:47tiko nofoceju...tas jau notiek automatiski
Dzēsts profils
12. sep 2014. 20:46nakosgad vel brauksu uz savu plantaciju pec stadiem....ja viens izdzivoja...izdzivos vel kads....vinus kaut kas saka grauzt...bija caurumi lapas....es no ta neko nesaprotu...
Dzēsts profils
12. sep 2014. 20:41...tad jau ar zibsspuldzi jāfočē...
Dzēsts profils
12. sep 2014. 20:39marrutki....1 izdzivoja no trijiem...tulit aiziesu paskatities...tas ir vienigais kas man aug...labi....paradisu
Dzēsts profils
12. sep 2014. 20:31.....Robčik,kā izauga mārrutki pie tavas sētas...
Dzēsts profils
12. sep 2014. 20:29Ej..vien un taisi ciet šo kasti!
Ingrida X. 12. sep 2014. 20:29superīga atbilde: "sis tas man tomer bija japadara......lai neko nedaritu" .. vilks paēdis un- kaza- dzīva!!!
- ← Iepriekšējā
- 1
- 2
- 3
- 4
- Nākamā →